Lembergs: Tiek ierobežotas manas tiesības uz aizstāvību, jo tiesa baidās no patiesības
Ventspils mērs Aivars Lembergs ir pārliecināts, ka tiesa ierobežojusi viņa tiesības uz aizstāvību tā iemesla dēļ, ka atsevišķu liecinieku liecības esot iepriekš iestudētas un pie tiešas konfrontācijas ar aizstāvību, liecinieki var neatbildēt tā, kā nepieciešams tiesai un prokuroriem.
Komentējot zvērinātās advokātes Irinas Kaukes secināto, ka miljonāru Valentīna Kokaļa, Aināra Gulbja un Jūlija Krūmiņa pratināšanas pārtraukšanā un neļaušanā to pabeigt saskatāma tiesas nevēlēšanās noskaidrot patiesību un tādējādi arī ieinteresētība kriminālprocesa iznākumā, Lembergs norādīja, ka viņam līdz ar to būtībā liegtas tiesības aizstāvēties.
Par piemēru viņš minēja Jūliju Krūmiņu, kurš it kā, pēc tiesas rīcībā esošajām ziņām, esot Austrālijā, lai gan publiskajā telpā redzams, ka viņš regulāri gozējas dzeltenās preses slejās un pat pabijis Latvijas cietumā.
“Atvest viņu [Krūmiņu] no cietuma uz pratināšanu – nevarēja? Skaidrs, ka tā ir nevēlēšanās, jo Jūlijs Krūmiņš jau pateica, ka viņš liecina, lai Lembergs nekļūtu par premjeru. Viņš skaidri pateica – kriminālprocess ir tāpēc, lai Lembergs nebūtu premjers,” skaidroja politiķis, turpinot, ka “tad, kad Krūmiņš to pateica, viņš pēkšņi attapās, ka veselība tam tālāk neļauj liecināt un viņš brauc uz Austrāliju. Protams, ka jābrauc uz Austrāliju, ja šitādus brīnumus sāk runāt.”
“Jāsaka, ka faktiski man nedeva iespēju pratināt galvenos lieciniekus. Arī Rūdolfu Meroni man nedeva iespēju pratināt. Viņš ir galvenais liecinieks, un es viņu nedabūju pratināt. Tie ir ļoti rupji kriminālprocesa pārkāpumi, jo pierādījumus jau pārbauda tiesā,” uzsvēra Lembergs.
Savukārt citi vispār, tai skaitā Gulbis un Meroni, varēja iesniegt savu liecību rakstiski. “Bet pagaidiet, es tā kā gribēju kaut ko tiem pavaicāt. Bet man tādu iespēju nedod, lai gan kriminālprocess man garantē tiesības pratināt. Bet kāpēc neļauj pratināt? Ne to pajautāšu, ne to atbildēs, jo visu jau nevar iestudēt,” skaidroja politiķis.
“Tad, kad viss ir būvēts uz meliem, tad meli sapinās. Ja tev prasa 2 jautājumus, tu nesapīsies, bet ja tev prasa 100 vai 150 jautājumus, tad tu vairs neatcerēsies, ko pirms pāris nedēļām teicis un tu noteikti sarunāsi muļķības,” komentēja politiķis.
Par piemēru viņš minēja Kokaļa liecības. “Kad savelk kopā tās muļķības, kas sarunāts, tad atklājas ārprāts. Tas vien, ko es esmu it kā no viņa izspiedis. Es esmu no viņa izspiedis biznesu, daļas, kas viņam nepiederēja, Delavēras kompānijas un tā. Un beigās, ko tad esmu izspiedis? Ir kaut kādi septiņi varianti. Bet var vienu. Tad izvēlies, ko tad izspieda! Kad izspieda? Sākot no 1993. gada jūlija līdz 1994. gada martam? Tad kurā brīdī tas notika?” par tiesas nejēdzībām bija sašutis Lembergs.
Pēc viņa sacītā, tieši šis ir iemesls, kāpēc vienpadsmit gadu laikā tā arī nav atļauts filmēt viņa tiesvedību un pārraidīt to tiešraidē, jo tiesa un prokuratūra baidās no atklātības.
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk
