Lembergs: Rakstveida process pārkāptu virkni likumu un tiesības uz aizstāvību

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģija apmierinājusi t.s. Lemberga krimināllietas dalībnieku daudzos iebildumus pret tiesneses Sandras Amolas lēmumu lietu apelācijas kārtībā izskatīt rakstveidā, lemjot, ka lieta tomēr tiks skatīta mutvārdu procesā. Kā atzina Lembergs, apelācijas instances tiesas norise rakstveida procesā pārkāptu Kriminālprocesa likumā, likumā “Par tiesu varu”, Satversmē un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā paredzētās tiesības uz aizstāvību.
Kā zināms, Rīgas apgabaltiesa tā dēvēto Aivara Lemberga lietu iepriekš bija plānojusi skatīt rakstveidā, kā izskatīšanas datumu nosakot 2022. gada 21. decembri. Tiesa pauda, ka lietu skatīt rakstveidā iespējams arī tāpēc, ka neesot nepieciešams nopratināt lieciniekus, kam gan iebilduši apsūdzētie.
Lemberga lūgumā tiesai norādījis, ka rakstveida procesā nav iespējams taisīt attaisnojošu spriedumu; viņa pašreizējiem aizstāvjiem nav bijusi procesuāla iespēja nopratināt viņu un citus apsūdzētos, kā arī lieciniekus un cietušos, lai tādā veidā iegūtu būtiskus pierādījumus attaisnojoša sprieduma taisīšanai.
Pats Lembergs ne reizi vien bija norādījis, ka viņam pirmās instances tiesa nav ļāvusi uzdot nevienu jautājumu vissvarīgākajiem lieciniekiem, tai skaitā Rūdolfam Meroni, miljonāriem Aināram Gulbim, Jūlijam Krūmiņam u.c.
Arī aizstāvjiem tika būtiski ierobežots pratināšanas laiks, un daudzu liecinieku pratināšana tika pārtraukta.
Kopumā pirmās instances tiesā tika pratināti 100 apsūdzības liecinieku. Turpretī no aizstāvības pieteiktajiem tiesa ļāva nopratināt tikai trīs lieciniekus.
“Prokurori varēja pratināt lieciniekus, cietušos – cik ilgi un daudz grib. Man neļāva pratināt vispār apsūdzības lieciniekus. Tiesa, pildot prokuroru prasību, man un maniem aizstāvjiem ierobežoja liecinieku pratināšanas laiku ”ne vairāk kā prokuroram”. Tātad prokurori noteica pierādījumu pārbaudes laiku. Demokrātija,” iepriekš uzsvēra Lembergs.
Zināms, ka Aivars Lembergs lūdzis apelācijas instancē nopratināt arī trīs prokurorus, kuri piedalījušies t.s. Lemberga lietas izmeklēšanā – Anitu Cēsnieci, Juri Galeju un Andi Mežsargu.
Tiesa tikmēr paziņojusi pirmās mutvārdu tiesas sēdi, kas notiks nākamā gada 24. janvārī.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk