Lembergs: Politisku mērķu sasniegšanas vārdā JKP un KPV LV ir gatavi rīkoties kā teroristi
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un “Kam pieder valsts” (KPV LV) balsojums par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu Rīgā parāda to, cik tālu šīs partijas ir gatavas iet politisko mērķu sasniegšanas vārdā, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
“Saeimā bija balsojums izsludināt ārkārtas situāciju vai neizsludināt. Jautājums – kāda ir starpība, vai izsludina vai neizsludina. Ja jūs klausījāties masu medijus, tad tur nebija saprotams kāda starpība? Iznāk tāda kā spēle,” komentēja Lembergs.
“Jau iepriekš teicu, ka trīs mēnešus pēc tam, kad bija noslēdzies iepirkums par atkritumu apsaimniekošanu uz divdesmit gadiem Rīgā, dažas dienas pirms līgumam vajadzēja sākt darboties, pēkšņi Konkurences padome apturēja līguma darbību. Tātad jaunais apsaimniekošanas līgums un atkritumu savākšana tiek nobremzēta. Vecie apsaimniekotāji darbu ir beiguši, bet jaunie vēl nav sākuši. Atkritumus turpina ražot? Turpina. Kas notiek, ja atkritumus neizved? Ārkārtas situācija. Kas mainās no tā, vai ir ārkārtas situācija oficiāli vai nav oficiāli?” retoriski vaicāja politiķis.
“Ja ārkārtas situācija netiek atbalstīta, tad jaunais līgums nedarbojas un ar vecajiem atkritumu izvedējiem nevar turpināt sadarbību. Vajadzīgs ir iepirkums. Cik laika aizņems iepirkums? Aptuveni deviņus mēnešus. Ja Rīgā deviņus mēnešus neizved atkritumus, kas ir Rīga? Tā ir epidēmiju, masu slimību un smirdoņas galvaspilsēta pasaulē,” sacīja Lembergs.
Savukārt, ja izsludina ārkārtas situāciju, tad var vienoties ar iepriekšējiem apsaimniekotajiem, ka tie turpina darbību kā līdz šim, var izsludināt jaunu iepirkumu, bet atkritumi tiek izvākti. “Kurš variants ir labāks? Lai izved, vai ne? Kas balsoja par to, lai neizved atkritumus? Jaunā konservatīvā partija un Kaimiņa deputāti jeb “Kam pieder valsts” Tad, kam pieder valsts? Teroristiem. Tā ir prātam neaptverama nelietība neizsludināt ārkārtas stāvokli un rādīt situāciju, ka atkritumi netiek izvesti. Līdz ar to varam izdarīt secinājumu, ar kādu bezatbildību rīkojas politisku mērķu sasniegšanai,” komentēja Lembergs.
Kā zināms, Saeima ceturtdien, 19. septembrī, atbalstīja valdības rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā līdz brīdim, kad spēku zaudē Konkurences padomes lēmums “Par pagaidu noregulējumu,” bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 11. decembrim.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk