• Tweet

Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvijā pārtikas cenas augušas straujāk, liecina datu apkopojums, kas rāda arī to, ka vairāki pirmās nepieciešamības produkti mūsu valstī ir dārgāki nekā citviet. Kā norāda zemkopības ministrs Didzis Šmits, pārtikai veikalos ir līdz pat 300% uzcenojums. Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs pauž, ka risināt cenu pieaugumu problēmu šobrīd ir valdības ļoti svarīgs uzdevums.

“Eurostat” dati liecina, ka pārtikas inflācija mūsu valstī šogad maijā bija 17.4%, kamēr ES vidēji – 15.1%, tai skaitā tādās turīgās valstīs kā Beļģija – 16.4%, Vācija – 15.4%, Nīderlande – 15.%, Francija – 15%, Somija – 12%, Dānija – 10.7%.

Ja apskata atsevišķas produktu grupas, Latvijā dramatisks kāpums maijā ir bijis maizes cenām – par 33.5%, kamēr ES vidēji maizes cenas pieaugušas vairāk nekā uz pusi lēnāk – par 14%, bet, piemēram, piena produktu grupā sviestam Latvijā cenas kāpušas par 10%, bet ES vidēji – par 1.5%.

“Latvija pievienojās eirozonai, un būtu normāli, ka inflācija Latvijā jeb cenu pieaugums būtu līdzīgs kā citviet eirozonā vidēji. Pērn Latvijā cenu pieaugums bija divas reizes straujāks nekā vidēji eirozonā. Kāpēc? Latvija pati neražo resursus, Latvija ir patērētājs. Tādām valstīm kā mēs pirmais uzdevums ir censties piekļūt lētiem resursiem. Par to cīnās visu pasaules valstu valdības, tāpēc savulaik lielvalstīm bija kolonijas, no kurām izveda izejvielas. Tā ir sistēmiska pieeja. Ja ir lēti resursi, ir zemāka pašizmaksa un lētāks un konkurētspējīgāks produkts,” uzsvēra Lembergs.

Viņš norādīja uz to, ka Latvijā valdība un pirmām kārtām jau Levits darīja visu iespējamo, lai mēs patērētu iespējami dārgus resursus. “Piemēram, Vācijā pārtikas cenas ir būtiski zemākas nekā Latvijā. Atbildīga par to ir mūsu Konkurences padome un Nacionālās apvienības vadītā Ekonomikas ministrija. Nedaudz pārspīlējot, mums drīz būs tā, ka mēs lidosim ar lēto aviokompāniju vai brauksim ar Rail Baltica** uz Vāciju, pirksim tur produktus un dosimies atpakaļ,” izteicās politiķis.

Lembergs uzsvēra: “Risināt šo situāciju – tas, protams, šobrīd ir valdības un ne tikai valdības ļoti svarīgs uzdevums, jo milzīgi augstās cenas veikalos primāri šobrīd sit tieši par vismazāk nodrošinātajiem cilvēkiem un tiem, kuriem ģimenē ir vairāk bērnu nekā standarta gadījumā. Tā ir ļoti, ļoti liela problēma, bet… tauta visu pacieš.”

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aprēķinājusi, ka dati par atsevišķu produktu cenām Eiropas valstīs liecina, ka, neskatoties uz Latvijas salīdzinoši zemo ienākumu līmeni, pārtika maksā tikpat vai pat dārgāk nekā turīgākajās valstīs.

Piemēram, kilograms miltu mūsu valstī maksā ap 1.95 eiro, kamēr Lietuvā 1.59 eiro, Francijā – 1.29 eiro, Vācijā – 1.75 eiro, Spānijā 1.56 eiro, Polijā – 90 centus, Zviedrijā – 1.53 eiro. Par litru 2% piena Latvijā vidēji jāmaksā 1.39 eiro, kamēr francūžiem, kuriem minimālā alga ir 1700 eiro mēnesī, bet vidējā alga virs 4000 eiro, tas izmaksā 1,26 eiro.

Arī olas lētāk nekā Latvijā var iegādāties, piemēram, Vācijā un Polijā: kamēr mūsu valstī desmit olas maksā vidēji 3.1 eiro Vācijā – 2.5 eiro, Polijā – 2.7 eiro.

Arī kilograms putnu gaļas citās ES valstīs izmaksās lētāk nekā Latvijā: kamēr mūsu valstī tas maksā vidēji 5 eiro, Čehijā – 3.79 eiro, Polijā – 4.28 eiro, Spānijā – 4.5 eiro.

Tikmēr zemkopības ministrs norādījis, ka Konkurences padome šobrīd analizē, kā veidojas uzcenojums piecās produktu grupās un secinājumi ir gaidāmi drīzumā.