Lembergs: Pērn Latvijā cenu pieaugums bija divas reizes straujāks nekā vidēji eirozonā
Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvijā pārtikas cenas augušas straujāk, liecina datu apkopojums, kas rāda arī to, ka vairāki pirmās nepieciešamības produkti mūsu valstī ir dārgāki nekā citviet. Kā norāda zemkopības ministrs Didzis Šmits, pārtikai veikalos ir līdz pat 300% uzcenojums. Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs pauž, ka risināt cenu pieaugumu problēmu šobrīd ir valdības ļoti svarīgs uzdevums.
“Eurostat” dati liecina, ka pārtikas inflācija mūsu valstī šogad maijā bija 17.4%, kamēr ES vidēji – 15.1%, tai skaitā tādās turīgās valstīs kā Beļģija – 16.4%, Vācija – 15.4%, Nīderlande – 15.%, Francija – 15%, Somija – 12%, Dānija – 10.7%.
Ja apskata atsevišķas produktu grupas, Latvijā dramatisks kāpums maijā ir bijis maizes cenām – par 33.5%, kamēr ES vidēji maizes cenas pieaugušas vairāk nekā uz pusi lēnāk – par 14%, bet, piemēram, piena produktu grupā sviestam Latvijā cenas kāpušas par 10%, bet ES vidēji – par 1.5%.
“Latvija pievienojās eirozonai, un būtu normāli, ka inflācija Latvijā jeb cenu pieaugums būtu līdzīgs kā citviet eirozonā vidēji. Pērn Latvijā cenu pieaugums bija divas reizes straujāks nekā vidēji eirozonā. Kāpēc? Latvija pati neražo resursus, Latvija ir patērētājs. Tādām valstīm kā mēs pirmais uzdevums ir censties piekļūt lētiem resursiem. Par to cīnās visu pasaules valstu valdības, tāpēc savulaik lielvalstīm bija kolonijas, no kurām izveda izejvielas. Tā ir sistēmiska pieeja. Ja ir lēti resursi, ir zemāka pašizmaksa un lētāks un konkurētspējīgāks produkts,” uzsvēra Lembergs.
Viņš norādīja uz to, ka Latvijā valdība un pirmām kārtām jau Levits darīja visu iespējamo, lai mēs patērētu iespējami dārgus resursus. “Piemēram, Vācijā pārtikas cenas ir būtiski zemākas nekā Latvijā. Atbildīga par to ir mūsu Konkurences padome un Nacionālās apvienības vadītā Ekonomikas ministrija. Nedaudz pārspīlējot, mums drīz būs tā, ka mēs lidosim ar lēto aviokompāniju vai brauksim ar Rail Baltica** uz Vāciju, pirksim tur produktus un dosimies atpakaļ,” izteicās politiķis.
Lembergs uzsvēra: “Risināt šo situāciju – tas, protams, šobrīd ir valdības un ne tikai valdības ļoti svarīgs uzdevums, jo milzīgi augstās cenas veikalos primāri šobrīd sit tieši par vismazāk nodrošinātajiem cilvēkiem un tiem, kuriem ģimenē ir vairāk bērnu nekā standarta gadījumā. Tā ir ļoti, ļoti liela problēma, bet… tauta visu pacieš.”
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aprēķinājusi, ka dati par atsevišķu produktu cenām Eiropas valstīs liecina, ka, neskatoties uz Latvijas salīdzinoši zemo ienākumu līmeni, pārtika maksā tikpat vai pat dārgāk nekā turīgākajās valstīs.
Piemēram, kilograms miltu mūsu valstī maksā ap 1.95 eiro, kamēr Lietuvā 1.59 eiro, Francijā – 1.29 eiro, Vācijā – 1.75 eiro, Spānijā 1.56 eiro, Polijā – 90 centus, Zviedrijā – 1.53 eiro. Par litru 2% piena Latvijā vidēji jāmaksā 1.39 eiro, kamēr francūžiem, kuriem minimālā alga ir 1700 eiro mēnesī, bet vidējā alga virs 4000 eiro, tas izmaksā 1,26 eiro.
Arī olas lētāk nekā Latvijā var iegādāties, piemēram, Vācijā un Polijā: kamēr mūsu valstī desmit olas maksā vidēji 3.1 eiro Vācijā – 2.5 eiro, Polijā – 2.7 eiro.
Arī kilograms putnu gaļas citās ES valstīs izmaksās lētāk nekā Latvijā: kamēr mūsu valstī tas maksā vidēji 5 eiro, Čehijā – 3.79 eiro, Polijā – 4.28 eiro, Spānijā – 4.5 eiro.
Tikmēr zemkopības ministrs norādījis, ka Konkurences padome šobrīd analizē, kā veidojas uzcenojums piecās produktu grupās un secinājumi ir gaidāmi drīzumā.
Vēl par tēmu:
Caur Latviju plāno pārvadāt urāna rūdu no Uzbekistānas
Kamēr sankcijas lielu daļu tranzīta apturējušas, tās arī pavērušas iespējas jaunu preču pārvadāšanai. Caur Rīgas ostu šogad paredzēts vest urāna rūdu no Uzbekistānas uz Franciju....
Lasīt tālākLBAS: Jāstiprina koplīgumu tiesības un jāatbalsta godprātīgi uzņēmēji, kas neiesaistās ēnu ekonomikā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi Finanšu ministrijai (FM) vēstuli par FM sniegto darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējumu un priekšlikumiem tālākai...
Lasīt tālākSaeima neatbalsta alkohola iegādes vecuma celšanu, bet atbalsta ierobežot laiku, kurā varēs to iegādāties
Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi stingrākus ierobežojumus alkoholisko dzērienu tirdzniecībā, vienlaikus noraidot iepriekš Saeimas komisijā atbalstīto liegumu liegt pirkt alkoholu līdz...
Lasīt tālākEkspluatācijā nenodotajiem objektiem Rīgā sāk piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi
Rīgas pašvaldība pakāpeniski sāk piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā būvobjektiem, kuriem ir izsniegta būvatļauja un būvniecības ieceres realizācijas laiks ir...
Lasīt tālākNozares eksperti: Jaunu dzīvokļu deficīts gaidāms jau tuvāko divu līdz trīs gadu laikā
Jauns mājoklis ir viens no lielākajiem pirkumiem dzīves laikā, kas prasa rūpīgu izvēli, visu “par” un “pret” izsvēršanu un arī finansiālu gatavošanos, nereti – ilgtermiņa saistību...
Lasīt tālāk7 000 skolēnu jau pieteikušies vasaras darbam
2. maijā tika uzsākta skolēnu elektronisko reģistrāciju dalībai skolēnu vasaras darbam. Iniciatīvu centralizēti organizē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un līdz 3.maija rītam vasaras...
Lasīt tālākSaeima dod atļauju valstij iegādāties “Air Baltic” vērtspapīrus
Finanšu ministrs valsts vārdā varēs iegādāties akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" jaunemitējamos fiksēta ienākuma vērtspapīrus. To paredz ceturtdien, 2.maijā, Saeimā pieņemtais...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2025. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. 2. maija darba dienu, piektdienu, kas iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. maiju, un sestdienu – 3. maiju, pārcels uz sestdienu - 10....
Lasīt tālākLSA: Par spīti visam, piena lopkopības nozare Latvijā turpina strādāt un attīstīties
Neskatoties uz to, ka 2023. gads Latvijas piena lopkopības saimniecībām bija izaicinājumu un pārbaudījumu pilns - svaigpiena iepirkuma cenas kritums gada sākumā no gandrīz 50 EUR/100 kg uz...
Lasīt tālākLBAS turpina uzstāt uz sociālajām garantijām līdzšinējā līmenī darba nespējas lapu apmaksā
Šodien, 30. aprīlī, trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse turpinās diskusiju par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba...
Lasīt tālāk