Lembergs: Pašvaldību dzīvotspēja lielā mērā atkarīga no valdības atbalsta
Nodokļu reformas dēļ pašvaldībām veidojas kritiska situācija ar ieņēmumiem, žurnālistiem atzina Ventspils mērs Aivars Lembergs, neslēpjot bažas, ka valsts nesegs izveidojušos zaudējumus, kā rezultātā pašvaldību budžetos veidosies milzīgs deficīts.
Lembergs uzsvēra, ka pēc nodokļu reformas stāšanās spēkā pašvaldību budžeta prognozes izdarīt ir riskanti un ir daudz nezināmā. “Situācija ir tāda, ka šīs galīgi neveiksmīgās nodokļu reformas dēļ, pašvaldībām būtiski samazinās nodokļu ieņēmumi, tai skaitā pašvaldību nodokļu īpatsvars valsts kopbudžetā,” atzina politiķis.
Viņš norādīja, ka, lai arī pašvaldību kopējie ieņēmumi no nodokļiem nevar būt mazāki par 19,6% no valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem, šīs skaitlis katru gadu iet uz leju. “Valstij [pēc likuma] būtu jāpiemaksā pašvaldībām aptuveni 270 miljonus eiro, bet pastāv lielas bažas, ka valsts šo naudu neiedos un veidosies milzīgs deficīts,” atklāja Lembergs.
Ventspils mērs uzsvēra, ka nodokļu reforma ir izrādījusies ārkārtīgi kaitīga un nostāda pašvaldības neizdevīgā situācijā – tās nevar strādāt ilgtermiņā, jo nav zināmi gaidāmie ieņēmumi.
Pēc viņa sacītā, šī situācija neatbilst Eiropas Vietējo pašvaldību hartai, ko Latvija ir ratificējusi. Viņa ieskatā, Latvijas Pašvaldību savienībai vajadzētu rīkoties enerģiskāk un šo jautājumu risināt starptautiski.
“Latvija ir ratificējusi Eiropas vietējo pašvaldību hartu un Latvijai tā ir jāievēro. Nevar būt, ka pašvaldības ir atkarīgas no parlamenta politiskā noskaņojuma un vērtēšanas, cik dotajam politiskajam spēkam ir pašvaldības un cik nav,” norādīja Lembergs, turpinot, ka “ja nav, tad, lai tās visas nomirst ar visiem Latvijas iedzīvotājiem”.
Lemberga ieskatā, šāda pieeja nav pareiza. “Bet tāda diemžēl tā veidojas,” vienlaikus atzina politiķis.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Gāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālāk
