Lembergs: Par tautsaimniecības problēmām šobrīd netiek domāts
Valdība šobrīd nedomā par tautsaimniecības problēmām, kas radīsies “Covid-19” sakarā, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
“Šobrīd ir ļoti viegli pieņemt visādus aizliegumus, bet tas viss ir jāanalizē arī no tautsaimniecības viedokļa – tautsaimniecības normāla funkcionēšanas viedokļa šobrīd un arī nākotnē,” pauda Lembergs.
Pēc viņa sacītā tie, kas atbild par cīņu ar epidēmiju, Latvijā rīkojas diezgan profesionāli, tai pašā laikā viņš uzsvēra, ka klāt jāliek arī tautsaimniecības faktors.
“Šī tautsaimniecības sadaļa nav, ekonomikas ministra nav, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs ir atstādināts no amata un ar tautsaimniecības tagadējām problēmām un nākotnes problēmām, to, kā sabalansēt šos ierobežojumus, par to diemžēl netiek domāts,” sacīja Lembergs.
“Mūsu valdība paziņoja, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums par šo gadu būs 5%. Mūsu prognozes Ekonomikas budžeta komisijā bija 10%, 15% un 20%. Mēs neregulējām šos ierobežojumus, un mēs varam to vairāk prognozēt tādā izjūtu ziņā. Mēs savu prognozi stādam uz kritumu 15%,” norādīja politiķis.
“Kariņš nosauca, ka viņam esot miljards. Nezinu, kur viņiem tas miljards ir, pagaidām viņi teica, ka ir 300 miljoni eiro. Ja kritums ekonomikā ir 10%, tad caurums ir 3 miljardi eiro, tad 3 miljardus ir jāiepludina tautsaimniecībā. Jo laicīgāk viņi to darīs, jo labāks efekts būs,” sacīja Lembergs.
Viņš to salīdzināja anoreksiju – ja darbības tiks uzsāktas novēloti, organismu vairs nevarēs restartēt. “Tautsaimniecībā tik traki nav, bet tas būs daudz grūtāk. Es to redzu kā milzīgu šībrīža problēmu. Faktiski valsts pārvaldē pat nav, kas ar to nodarbojas. Tai vajadzētu būt Ekonomikas ministrijai, bet tā ir bez vadības,” rezumēja Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk