Lembergs par sašķidrinātās dabasgāzes termināli: Valdība jau atkal nemeklē izdevīgāko variantu
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs, sniedzot kritisku vērtējumu līdzšinējai varai un tās nepaveiktajiem darbiem, pauda, ka tai jau sen bija visas iespējas nodrošināt Latvijas enerģētisko drošību.
Viņa ieskatā, patlaban valdība praktiski visus lēmumus pieņem emocionāli, “vai arī tos vada šauras intereses Latvijā vai ārpus tās”. Kā piemēru Lembergs minēja Latvijā plānoto sašķidrinātās dabasgāzes termināli.
Politiķis norādīja, ka jau 2011. gadā viņš valdībā iesniedza priekšlikumu Ventspilī būvēt sašķidrinātās dabasgāzes termināli: “Mūsu priekšlikums tā laika valdības vadītājam Valdim Dombrovskim bija analizēt tolaik piedāvātos trīs variantus – Skultē, Rīgā un Ventspilī, pieņemot Latvijai visizdevīgāko variantu. Mēs iesniedzam lielu materiālu, kas balstīts uz aprēķiniem un kas pierādīja, ka visizdevīgākais variants ir Ventspils, jo varēja piegādāt gāzi kopējā dabasgāzes sistēmā, izmantojot naftas vadu. Viss tika apturēts. Kāpēc? Tāpēc, ka Ventspils bija labākais, tāpēc tika noairēti visi varianti.”
“Labāk bija gaidīt 2022. gada 24. februāri – Krievijas iebrukumu Ukrainā un enerģētisko krīzi, un tad sākt risināt. Bet kā risina? Ne jau meklējot Latvijai izdevīgāko variantu. Atkal tur pāri dīķim ir kāds Skultē, vēl kādi ir Rīgā, bet atkal netiek meklēts Latvijai izdevīgākais variants,” uzsvēra Lembergs.
Kā zināms, šobrīd tiek lemts, ka sašķidrinātās dabasgāzes termināli Latvijā varētu attīstīt AS “Skulte LNG Terminal” vai SIA “Kundziņsalas dienvidu projekts”. “Skulte LNG Terminal” vēlas termināļa projektu attīstīt Saulkrastos, bet “Kundziņsalas dienvidu projekts” – Rīgā.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālāk
Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk
Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk
2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālāk
Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālāk
Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk
EY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālāk
Ūdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālāk
Briškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālāk
Martā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk