Lembergs par Ostu reformu: Bordāns un Kariņš vēlas, lai mēs atgriežamies Padomju Savienībā

Jaunais Ostu likums atgriež Latvijas ostu pārvaldībā padomju laikus, uzskata politiķis Aivars Lembergs.
“Vai jūs gribat dzīvot Padomju Savienībā? Vai jūs gribat dzīvot Latvijas PSR? Es negribu. Es negribēju arī 1990. gadā, kad balsoju par Latvijas neatkarību, bet ziniet, kas grib, lai mēs dzīvojam Padomju Savienībā un Latvijas PSR? Kariņš ar Bordānu,” norādīja politiķis.
Pēc Lemberga teiktā, par to liecina jaunais Ostu likums: “Pēc Bordāna kunga priekšlikuma un Kariņa valdības akcepta, Saeima pieņēma un prezidents izsludināja jauno Ostu pārvaldības likumu. Tas ir PSRS modelis. Tāds modelis bija līdz 1991. gadam, kad Latvija pilnīgi un galīgi kļuva par neatkarīgu valsti. Pēc tam tika ieviests tirgus ekonomikai atbilstošs ostu pārvaldības modelis.”
Viņš turpināja: “Šie kungi ved mūs uz Padomju Savienību – bez PSRS karoga un himnas, bet pēc satura. Tad, kad Ventspils ostu pārvaldīja valsts uzņēmums, tad bija milzīgs konflikts starp ostu un ventspilniekiem, kas pārrauga milzīgās protesta demonstrācijās.”
“Es negribu dzīvot Padomju Savienībā. Es negribu dzīvot Latvijas PSR. Es negribu, ka Kariņš un Bordāns mani spiež atgriezties Padomju Savienībā. Es esmu pret PSRS ostu pārvaldības modeli neatkarīgā Latvijā,” uzsvēra Lembergs.
Kā zināms, nesen noslēdzās parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturēto likumu “Grozījumi Likumā par ostām”. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā provizoriskā informācija no parakstu vākšanas vietām Latvijā un ārvalstīs liecina, ka parakstu vākšanā no 10. marta līdz 8. aprīlim piedalījušies 7290 jeb 0,47% vēlētāju, kas ir 4,71% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
EM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk