Lembergs: Ostu pārvaldības modeļa maiņa ir mērķtiecīga JKP politika

Ostu pārvaldības modeļa maiņa bija ierakstīta Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšvēlēšanu programmā – tā ir mērķtiecīga JKP politika, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Komentējot Liepājas domes viedokli, ka ar ostu pārvaldības modeļa maiņu valdība sāka spriest pēc tam, kad 9. decembrī ASV iekļāvušas globālajā Magņitska sankciju sarakstā Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī četras organizācijas, tajā skaitā Ventspils brīvostas pārvaldi, Lembergs norādīja, ka “diemžēl liepājnieki tādējādi parāda nekompetenci”.
“Viņiem nekas daudz nav jāizdara. Viņiem ir jāpaņem deklarācija par Krišjāņa Kariņa valdību, un galvenais paņemt rīcības plānu – tad, lūk, Kariņa valdības plānā ir ļoti konkrēti noteikts, ka līdz šī gada jūlijam satiksmes ministram ir jāiesniedz izmaiņas likumā, kas nosaka, ka brīvostas pārvaldes un arī brīvās zonas pāriet pilnīgā valsts kontrolē un tiek veidotas par kapitālsabiedrībām, un tas dokuments ir sastādīts 2019. gada sākumā, nevis 2019. gada decembrī,” uzsvēra Lembergs.
Viņš norādīja uz to, ka līdz ar to šiem plāniem – aizstāt valsts iestādi ar kapitālsabiedrību – ir oficiāla dokumenta statuss, un to ir parakstījušas visas koalīcijas partijas. “Pat vēl vairāk – tas bija ierakstīts Jaunās konservatīvās partijas priekšvēlēšanu programmā un programmā, ko piedāvāja realizēt Bordāns, ja viņš būtu kļuvis par premjeru, tādēļ tā ir JKP mērķtiecīga politika. Ar sankcijām tam nav nekāda sakara,” piebilda Lembergs.
Kā zināms, straujiem soļiem skatīšanai Saeimā tiek virzīts likumprojekts par Latvijas lielāko ostu reformu. Liepājnieki apņēmušies nepieļaut ostas un 65% pilsētas teritorijas pārņemšanu valsts kontrolē. Ostas nomnieku asociācija vērsusies Konkurences un ārvalstu investoru padomē, norādot, ka likumprojekts ir prettiesisks.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Saeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...
Lasīt tālākEM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālāk