Lembergs norāda uz to, kā prokurori kavēja un traucēja īstenot viņa aizstāvību

Ventspils mērs Aivars Lembergs, turpinot teikt pēdējo vārdu, norādījis uz vairākām epizodēm, kuras pierāda, ka prokurori kavēja un traucēja īstenot viņa aizstāvību. Pēc politiķa paustā, lieciniekiem netika ļauts atbildēt uz aizstāvībai interesējošiem jautājumiem, bet tik svarīgu liecinieku kā Rūdolfu Meroni pratināt vispār netika atļauts.
Lembergs norādīja uz to, kā prokurori un tiesa nepārtraukti iejaucās aizstāvības īstenošanā. Tā, piemēram, 2011. gada 15. augusta tiesas sēdē Lemberga advokāts Raimonds Krastiņš pratināja pirmstiesas izmeklēšanas procesā apsūdzošās liecības sniegušu liecinieku un Lemberga advokātu Gintu Laiviņu-Laivenieku: “Bija redzams, ka prokurors Juriss pēc būtības veica liecinieka konsultācijas, faktiski veicot aizstāvja funkcijas. Prokurors aizstāv Gintu Laiviņu-Laivenieku un tas mūsu skatījumā nav pieļaujams. Prokurori rupji iejaucās aizstāvības realizēšanā, lai neļautu Raimondam Krastiņam uzdot aizstāvībai svarīgus jautājumus.”
Tai skaitā prokurori nav ļāvuši lieciniekiem uzdot aizstāvībai svarīgus jautājumus, atbildot liecinieku vietā.
Minot vēl vairākas citas tiesas sēdes, Lembergs norādīja, ka advokātam prokurors neļāva uzdot jautājumus, bet tā vietā prokurors un tiesnesis pamācīja, kā lieciniekam atbildēt: “Rupjā prokuroru iejaukšanās aizstāvības funkciju realizēšanā pirmās instances tiesā vairs nav novēršama.”
Viņš analizēja prokuroru un tiesas rīcību arī bijušā prokurora Valentīna Kokaļa pratināšanā: “Apsūdzībā teikts, ka ir izspiests kukulis un izteikti kaut kādi draudi, bet to manam advokātam neļauj prasīt un noskaidrot. Vai tad draudu saturs neattiecas uz lietu, neattiecas uz apsūdzību? Tas taču ir absolūti izšķiroši svarīgs jautājums! Kā lai es aizstāvos, ja neļauj veikt tiesas izmeklēšanu? Var jau būt tiesnesim viss ir skaidrs?”
Tai skaitā tiesa nav ļāvusi pratināt nu jau bijušo Šveices advokātu Rūdolfu Meroni – netika atļauts uzdot jautājumus nedz par arestēto mantu, nedz par Meroni apgalvojumiem, kādas ir bijušas viņa funkcijas finanšu starpniecībā un no kā viņš saņēmis pilnvarojumu.
“Protams, ka apsūdzībai ir sava versija, bet aizstāvībai arī ir tiesības uz savu notikumu gaitu, bet ja neatļauj pratināt, tad, protams, jūs nevarat pamatot ar pierādījumiem, tai skaitā pratinot lieciniekus, ka tie notikumi ir bijuši pilnīgi savādāki. Līdz ar to faktiski man tika liegtas realizēt tiesības uz aizstāvību,” uzsvēra Lembergs.
Pēdējā vārdā Lembergs norādījis gan uz rupjiem cilvēktiesību un procesuālo tiesību pārkāpumiem, kas pieļauti pret viņu uzsāktā kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas laikā un tiesas procesā, gan uz to, ka tiesvedība ir politisko konkurentu izrēķināšanās.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk