Lembergs: Mums ir bezkompromisa visatļautības koalīcija, kurai tiesiskums ir pēdējā vietā
Šai koalīcijai nav nevienas valsts attīstības idejas – no viņu puses tiek runāts par visu, izņemot par Latvijas tautas un Latvijas valsts spēju vairot nacionālo bagātību, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Pēc viņa sacītā, pašreizējās valdošās koalīcijas partijām ir ļoti atšķirīgi un pat pretrunīgi mērķi, bet tos koalīcijas partneri var īstenot, tikai un vienīgi esot valdošā koalīcijā.
“Šī koalīcija lielā mērā ir atkarīga, kā tautā saka, no “Jaunās kartona partijas” jeb Jaunās konservatīvās partijas. Es viņus saucu par neoboļševiku partiju, jo viņi pēc saviem politiskajiem uzskatiem ir ļoti boļševistiski. Viņiem koalīcijā šobrīd ir visvairāk mandātu. Ja viņi pamet koalīciju, tad tā izjūk. [..] Viņiem jau sen vajadzēja pateikt sveiki valdošajai koalīcijai, jo tā ir noraidījusi visus viņu priekšlikumus šo solījumu īstenošanai. Bet, tā kā mērķis ir iegūt kontroli pār spēka struktūrām, viņi tomēr turpina atrasties koalīcijā. Līdz šim neviena politiskā partija un politiķi nav bijuši tik spēcīgi finansiāli motivēti iegūt kontroli pār spēka struktūrām, kā bordānisti. Aiz tā stāv simtiem miljonu liels bizness, ja vien kontrabandu var nosaukt par biznesu,” uzsvēra Lembergs.
Pēc viņa sacītā, šī koalīcija ir ļoti kreisa. “Kreisie – vai tie būtu komunisti vai sociāldemokrāti – runā par to, kā dalīt naudu. Kad apstiprināja 2019. gada budžetu, šīs koalīcijas pārstāvji neizteica nevienu vārdu, kā Latvija varētu pelnīt. Arī šogad, apstiprinot budžetu, runāja par visu ko, izņemot par Latvijas tautas un Latvijas valsts spēju vairot nacionālo bagātību. Par to nav bijušas nekādas sarunas. Tik klaja ignorance pret to, kā vairot nacionālo bagātību, nebija pat pēckrīzes gados,” uzskata Lembergs.
“Ceturtā atšķirība. Kopš PSRS laikiem Latviju nekad nav vadījuši ārzemnieki. Piemēram, Latvijas kompartijas vadītāji vienmēr bija ārpus Latvijas dzimuši un auguši vai arī savu lielāko dzīves daļu dzīvojuši ārpus Latvijas. Arī tagad divi no trim Latvijas vadītājiem ir ārzemnieki. Latvijas kompartijas pirmais sekretārs Augusts Voss bija dzimis un audzis Krievijā. Otrais sekretārs, jau kā likums, bija šurp atsūtīts no Krievijas. Tagad ir līdzīga situācija. Tas norāda uz to, ka tie, kuri nosaka, kas vadīs Latvijas valsti, vairs neuzticas vietējiem aborigēniem un sūta šurp jau savus kadrus ar pareizo biogrāfiju. Un pareizā biogrāfija šobrīd jau ir tāda – tu vari būt Latvijas augstākā amatpersona tikai tad, ja tu esi dzimis un/vai audzis Rietumos. Caur šo prizmu arī jāvērtē mūsu vadošo amatpersonu rīcība un darbība,” norādīja politiķis.
Tāpat, pēc viņa sacītā, pašreizējā valdošā koalīcija izbauda visatļautību, ko dod Saeimas vairākums.
“Valdība var ignorēt Satversmi, mūsu likumus un starptautiskās saistības. Arī Valsts prezidents saka, ka to var darīt. Piemēram, Latvija ir ratificējusi Eiropas Pašvaldību hartu. Tā tiek ignorēta. Satversme nosaka, ka likumi ir jāievēro, bet vesela virkne likumu tiek klaji ignorēti. Turklāt ne jau tikai plaši apspriestais Veselības finansēšanas likums – tiek ignorēts arī Zinātnes finansēšanas likums un Likums par finanšu un budžeta vadību, kur ir skaidri rakstīts – ja pašvaldībai dod kādu jaunu uzdevumu, tad jādod tam arī nauda. Pretēji šā likuma prasībām pašreizējā koalīcija lēma, ka pašvaldībai jāmaksā puse no summas 1.-4. klašu skolēnu bezmaksas ēdināšanai. Piemēram, Ventspils pašvaldībai tas izmaksās aptuveni 340 tūkstošus eiro. Tāda nauda Ventspils pilsētas budžetā nav paredzēta,” par piemēru minēja Lembergs.
Un visbeidzot Satversmes tiesa 2009. gadā ir norādījusi – un tas norādīts arī Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijās un OECD rekomendācijās, un tāda prakse ir vecajās Rietumeiropas valstīs – ka, mainot vietējo kopienu robežas, ir jāievēro sabiedrības viedoklis. “Tas ir primārs. Otrkārt, jāievēro demokrātiskas procedūras. Ne viens, ne otrs attiecībā uz pašlaik plānoto pašvaldību robežu maiņu Latvijā netiek ievērots. Līdz ar to tiek pārkāpts Satversmes tiesas lēmums, starptautisko organizāciju rekomendācijas un arī Eiropas prakse. Tas viss tiek darīts pilnīgi publiski, nekautrējoties skaidri demonstrēt vairākuma spēku Saeimā. Levits šādu politiku ir akceptējis. Rezumējot – tas, kurš visskaļāk kliedz “Turiet zagli!”, tas arī ir tas zaglis. Respektīvi, tie, kuri tagad visskaļāk kliedz par tiesiskumu, ir paraugs tiesiskajam nihilismam, un šo tiesisko nihilismu realizē pašreizējā valdošā koalīcija ar Valsts prezidenta atbalstu – turklāt viņš to atbalsta ne tikai klusu ciešot, bet pasakot to arī publiski,” rezumēja Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk