• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
07/01/2020, Kategorija: Politika

Šai koalīcijai nav nevienas valsts attīstības idejas – no viņu puses tiek runāts par visu, izņemot par Latvijas tautas un Latvijas valsts spēju vairot nacionālo bagātību, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Pēc viņa sacītā, pašreizējās valdošās koalīcijas partijām ir ļoti atšķirīgi un pat pretrunīgi mērķi, bet tos koalīcijas partneri var īstenot, tikai un vienīgi esot valdošā koalīcijā.

“Šī koalīcija lielā mērā ir atkarīga, kā tautā saka, no “Jaunās kartona partijas” jeb Jaunās konservatīvās partijas. Es viņus saucu par neoboļševiku partiju, jo viņi pēc saviem politiskajiem uzskatiem ir ļoti boļševistiski. Viņiem koalīcijā šobrīd ir visvairāk mandātu. Ja viņi pamet koalīciju, tad tā izjūk. [..] Viņiem jau sen vajadzēja pateikt sveiki valdošajai koalīcijai, jo tā ir noraidījusi visus viņu priekšlikumus šo solījumu īstenošanai. Bet, tā kā mērķis ir iegūt kontroli pār spēka struktūrām, viņi tomēr turpina atrasties koalīcijā. Līdz šim neviena politiskā partija un politiķi nav bijuši tik spēcīgi finansiāli motivēti iegūt kontroli pār spēka struktūrām, kā bordānisti. Aiz tā stāv simtiem miljonu liels bizness, ja vien kontrabandu var nosaukt par biznesu,” uzsvēra Lembergs.

Pēc viņa sacītā, šī koalīcija ir ļoti kreisa. “Kreisie – vai tie būtu komunisti vai sociāldemokrāti – runā par to, kā dalīt naudu. Kad apstiprināja 2019. gada budžetu, šīs koalīcijas pārstāvji neizteica nevienu vārdu, kā Latvija varētu pelnīt. Arī šogad, apstiprinot budžetu, runāja par visu ko, izņemot par Latvijas tautas un Latvijas valsts spēju vairot nacionālo bagātību. Par to nav bijušas nekādas sarunas. Tik klaja ignorance pret to, kā vairot nacionālo bagātību, nebija pat pēckrīzes gados,” uzskata Lembergs.

“Ceturtā atšķirība. Kopš PSRS laikiem Latviju nekad nav vadījuši ārzemnieki. Piemēram, Latvijas kompartijas vadītāji vienmēr bija ārpus Latvijas dzimuši un auguši vai arī savu lielāko dzīves daļu dzīvojuši ārpus Latvijas. Arī tagad divi no trim Latvijas vadītājiem ir ārzemnieki. Latvijas kompartijas pirmais sekretārs Augusts Voss bija dzimis un audzis Krievijā. Otrais sekretārs, jau kā likums, bija šurp atsūtīts no Krievijas. Tagad ir līdzīga situācija. Tas norāda uz to, ka tie, kuri nosaka, kas vadīs Latvijas valsti, vairs neuzticas vietējiem aborigēniem un sūta šurp jau savus kadrus ar pareizo biogrāfiju. Un pareizā biogrāfija šobrīd jau ir tāda – tu vari būt Latvijas augstākā amatpersona tikai tad, ja tu esi dzimis un/vai audzis Rietumos. Caur šo prizmu arī jāvērtē mūsu vadošo amatpersonu rīcība un darbība,” norādīja politiķis.

Tāpat, pēc viņa sacītā, pašreizējā valdošā koalīcija izbauda visatļautību, ko dod Saeimas vairākums.

“Valdība var ignorēt Satversmi, mūsu likumus un starptautiskās saistības. Arī Valsts prezidents saka, ka to var darīt. Piemēram, Latvija ir ratificējusi Eiropas Pašvaldību hartu. Tā tiek ignorēta. Satversme nosaka, ka likumi ir jāievēro, bet vesela virkne likumu tiek klaji ignorēti. Turklāt ne jau tikai plaši apspriestais Veselības finansēšanas likums – tiek ignorēts arī Zinātnes finansēšanas likums un Likums par finanšu un budžeta vadību, kur ir skaidri rakstīts – ja pašvaldībai dod kādu jaunu uzdevumu, tad jādod tam arī nauda. Pretēji šā likuma prasībām pašreizējā koalīcija lēma, ka pašvaldībai jāmaksā puse no summas 1.-4. klašu skolēnu bezmaksas ēdināšanai. Piemēram, Ventspils pašvaldībai tas izmaksās aptuveni 340 tūkstošus eiro. Tāda nauda Ventspils pilsētas budžetā nav paredzēta,” par piemēru minēja Lembergs.

Un visbeidzot Satversmes tiesa 2009. gadā ir norādījusi – un tas norādīts arī Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijās un OECD rekomendācijās, un tāda prakse ir vecajās Rietumeiropas valstīs – ka, mainot vietējo kopienu robežas, ir jāievēro sabiedrības viedoklis. “Tas ir primārs. Otrkārt, jāievēro demokrātiskas procedūras. Ne viens, ne otrs attiecībā uz pašlaik plānoto pašvaldību robežu maiņu Latvijā netiek ievērots. Līdz ar to tiek pārkāpts Satversmes tiesas lēmums, starptautisko organizāciju rekomendācijas un arī Eiropas prakse. Tas viss tiek darīts pilnīgi publiski, nekautrējoties skaidri demonstrēt vairākuma spēku Saeimā. Levits šādu politiku ir akceptējis. Rezumējot – tas, kurš visskaļāk kliedz “Turiet zagli!”, tas arī ir tas zaglis. Respektīvi, tie, kuri tagad visskaļāk kliedz par tiesiskumu, ir paraugs tiesiskajam nihilismam, un šo tiesisko nihilismu realizē pašreizējā valdošā koalīcija ar Valsts prezidenta atbalstu – turklāt viņš to atbalsta ne tikai klusu ciešot, bet pasakot to arī publiski,” rezumēja Lembergs.

Foto: F64

1,529 skatījumi




Video

Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai

03/02/2026

3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...

Lasīt tālāk
Video

LTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto

03/02/2026

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...

Lasīt tālāk
Video

Valsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”

23/01/2026

23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...

Lasīt tālāk
Video

Valsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki

20/01/2026

“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai

05/12/2025

Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei

02/12/2025

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...

Lasīt tālāk
Video

Nākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām

27/11/2025

Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...

Lasīt tālāk
Video

Deputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem

26/11/2025

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....

Lasīt tālāk
Video

Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus

07/11/2025

1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...

Lasīt tālāk
Video

ZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam

07/11/2025

Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...

Lasīt tālāk