Lembergs: LTV izplatījusi viltus ziņas saistībā ar mantas konfiskāciju

Vairāki desmiti ofšoru, aptuveni 50 nekustamo īpašumu, 85 miljoni dolāru (70 miljoni eiro) Luksemburgā un tirdzniecības centrs Ventspilī – tādas ziņas pēc pirmās instances tiesas lēmuma paziņošanas Lemberga lietā, kas paredzēja arī mantas konfiskāciju, izskanējušas medijos. Ventspils mērs neslēpj pārsteigumu par skaļi izziņoto, norādot, ka Latvijas Televīzija (LTV) par nodokļu maksātāju naudu izplata viltus ziņas.
Mediji vēstījuši, ka Lemberga lietā apsūdzētajiem konfiscējamās mantas apjoms ir lielākais Latvijas vēsturē. Tiesa lēmusi konfiscēt daļas vairākos desmitos ārzonu kompāniju, kas dod ietekmi tādos Ventspils ostā strādājošos uzņēmumos kā “Ventbunkers”, “Kālija parks” un “Ventspils tirdzniecības osta”. Lielākā spriedumā izskanējusī konfiscējamā summa ir 85 miljoni ASV dolāru, kas glabājoties kompāniju kontos Luksemburgā.
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” plaši uzskaitījis, ko tiesa ir nolēmusi konfiscēt Aivaram Lembergam un viņa dēlam Anrijam Lembergam.
Lembergs gan skaidro, ka plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija par viņam vai ģimenei piederošo īsti neatbilst patiesībai. “Piemēram, Aivaram Lembergam Reņķa dārzā nekas nepieder un nepieder arī lielveikals Tobago, tās ir viltus ziņas.”
Tāpat mediji minējuši tādu vārdu savienojumu kā “Aivara Lemberga un Anrija Lemberga īpašums”: “Latvijā nav iespējams abstrakts divu fizisku personu kopīpašums. Katram pieder konkrēts īpašums. Arī konfiscēt var tikai katrai personai piederošu īpašumu. Tēvs un dēls nav viens un tas pats, īpašums nevar piederēt arī abu summai. Ja par šādu tēmu runājot tērē nodokļu maksātāju naudu – tik daudz būtu jāzina. Tātad valdības TV izplatījusi viltus ziņas.”
Tāpat viņš uzsvēra, ka Aivaram Lembergam un Anrijam Lembergam kopā, vai Aivaram Lembergam atsevišķi nepieder neviena akcija vai daļa: “Kālija parkā”; “Baltic Coal Terminālā”; “Ventspils tirdzniecības ostā”; “Ventplac”; “Noord Natie Ventspils Terminālī”; “Ostas flotē”; “Baltijas ekspresī”; “Baltimar VT”; “Sea Star”; “Ventbetons”; “Ventbetons V”; “Ventserviss”.
Jau 2019. gada septembrī Lembergs vērsās Uzņēmumu reģistrā (UR) ar lūgumu dzēst, viņaprāt, nepatiesās ziņas par viņu kā patieso labuma guvēju vairākos uzņēmumos. Starp tiem ir arī “Ventbunkers”, “Kālija parks” un “Ventspils Tirdzniecības osta”.
Tāpat viņš uzsvēra, ka Aivaram Lembergam ne bankā ” St. Galler Kantonalbank”, ne “Hyposwiss Private Bank” finanšu līdzekļi neglabājas: “Izplatīta viltus ziņa.”
Foto: F64
Vēl par tēmu:
EM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk