Lembergs: LDz jaunais biznesa plāns ir rupjš Konkurences likuma pārkāpums
VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) plāns iesaistīties jūras un auto kravu pārvadājumu ekspedīcijas, terminālu un noliktavu pakalpojumu sniegšanā ir Konkurences likuma pārkāpums, žurnālistiem norādīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Lembergs informēja, ka “Latvijas dzelzceļa” jaunais biznesa modelis paredz sniegt plašāku pakalpojumu spektru, piedāvājot arī jūras un auto kravu ekspeditoru pakalpojumus. Politiķa ieskatā, tas ir rupjš Konkurences likuma pārkāpums.
“Valstij ir jāiesaistās kā uzņēmējam tikai un vienīgi tajā komerciālajā darbībā, kurā privātie nenodrošina pakalpojumus – gan jūras, gan autokravu ekspedīcijas piedāvā simtiem uzņēmumu. Arī termināļu un noliktavu pakalpojumi ir simtiem,” sacīja Lembergs.
Viņam nav saprotams, kā var būt tā, ka tagad pēkšņi “Latvijas dzelzceļš”, kura uzdevums ir nodrošināt infrastruktūru, sāks nodarboties ar šāda veida komercdarbību.
“Bet redzēsim, kā rīkosies Konkurences padome. Ko runāt par Rīgas domi, kura kaut kādu ūdeni tur tirgoja, kad šis ir daudz nopietnāks konkurences kropļošanas gadījums,” piebilda Lembergs, turpinot, ka nav iespējams pierādīt, ka šāds privātais bizness noteiktajās jomās nepastāv.
Tāpat Lembergs informēja, ka Ventspils pilsētas dome ir saņēmusi vēstuli no “Latvijas dzelzceļa”, kurā norādīts, ka uzņēmums turpinās cilvēku atlaišanu: “”Latvijas dzelzceļš” turpina Kariņa, Bordāna un Linkaita dāvanu parādi, atlaižot cilvēkus no darba. Tā informācija ir tāda, ka papildus atlaidīs lielu skaitu darbinieku, tai skaitā arī Ventspilī,” norādīja Lembergs.
“Tas ir milzīgs Kariņa, Linkaita, Bordāna un Levita valdības sasniegums, ņemot vērā, ka “Latvijas dzelzceļa” pārvadāto kravu skaits sarucis uz pusi. Tas ir izcils rezultāts. Ar to es varu viņus apsveikt – tā turpināt,” ironiski komentēja Lembergs.
Kā zināms, dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad pirmajos sešos mēnešos Latvijā samazinājies par 47,2% salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu un bija 11,563 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie dati.
Konkurences likums nosaka, ka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādei, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, aizliegts ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, tajā skaitā veikt tirgus dalībnieku diskrimināciju, radot atšķirīgus konkurences apstākļus, vai radīt priekšrocības kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir tieša vai netieša līdzdalība.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
EM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk
