Lembergs: Latvijā tiesa neļauj atspēkot apsūdzības
Latvijā par sacensības principa ievērošanu tiesvedībās vispār nevar pat sapņot, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Pēc Lemberga sacītā, Latvijā ir divas tiesiskās vides. Viena juridiski-teorētiskā, ko veido starptautiskās tiesības, tajā skaitā Eiropas Cilvēktiesību harta, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūra, Satversme, Kriminālprocesa likums, likums “Par tiesu varu” un citi normatīvie akti. “Otra ir faktiskā tiesiskā vide jeb tiesiskums, kad vairākumā gadījumu ignorē Eiropas Cilvēktiesību hartu, ECT judikatūru, Satversmi, Kriminālprocesa likumu, likumu “Par tiesu varu”, Latvijas tiesu judikatūru,” norādīja politiķis.
Lembergs skaidroja, ka kriminālprocesu virza virkne amatpersonu, tajā skaitā prokurori un tiesneši, par kuru pārkāpumiem cilvēktiesību jomā vai nu vispār nevar sūdzēties (tiesnešiem), vai arī var sūdzēties tikai viņu tiešajiem priekšniekiem virsprokuroriem, bet atbildi gatavo tas pats prokurors, par kuru sūdzas. Vēl var sūdzēties tad, kad tam vairs nav jēgas, piemēram, pagājuši kādi desmit gadi un aizskārums vairs nav atjaunojams. “Tā ir sistēma un šīs sistēmas mērķis – lai cilvēks, kuram ir tiesības uz aizstāvību, nevarētu šīs tiesības īstenot. Īpašos gadījumos, ja varai ir tāda vēlme,” piebilda politiķis.
“Prokurors tiesai prasa piemērot man drošības līdzekli – apcietinājumu. Tiesnesim būtu jāskatās, vai ir kaut kādi argumenti, kādēļ prasa piemērot vissmagāko drošības līdzekli. Vajadzētu būt pierādījumiem, ka drošības līdzekļa pielietošana ir pamatota. Zinot šos pierādījumus, man būtu arī iespēja tos atspēkot,” sacīja Ventspils mērs.
Viņš minēja, ka to ļoti labi tagad var redzēt no [Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra] Rimšēviča gadījuma. “Rimšēvičs uzskatīja, ka viņam piemērotais drošības līdzeklis ir nepamatots. Arī manā gadījumā es tā uzskatīju. Drošības līdzekļa pamatojums var būt iespējamā noziedzīgā nodarījuma smagums sabiedrības apdraudējuma kontekstā, ka aizdomās turētais traucēs izmeklēšanu, iespaidos lieciniekus, izvairīsies no tiesas,” norādīja Ventspils mērs.
“Tas, kam tiesā būtu jānotiek, ir deklarēts kā sacīkstes princips. Tur ir prokurori; tur – aizstāvības advokāti, bet tiesa neitrāli abus vēro un tad lemj. Latvijā par sacensības principa kaut kādu ievērošanu vispār nevar pat sapņot. Pirmkārt, nav nekādas iespējas iepazīties ar jebkādiem pierādījumiem, kuri pierāda, ka tu esi izdarījis iespējamo noziedzīgo nodarījumu. Kā tu, nezinot pierādījumus, vari tos atspēkot? Nekā! Tāpat tevi obligāti vainos netīrās naudas atmazgāšanā, kas ir sevišķi smags noziegums. Ja tas ir sevišķi smags noziegums, tad, protams, ka tu esi bīstams sabiedrībai. Otrs jautājums – kādi ir pierādījumi, ka tu tagad traucēsi izmeklēšanu, iespaidosi lieciniekus? Nekādi! Pat ja kāds par tevi šajā sakarā ir kaut ko samelojis, no tevis izmeklēšanas tiesnesis to slēpj, lai tu nevari aizstāvēties,” izklāstīja Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Progresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākKonkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālāk