Lembergs: Latvijā maina nodokļus, daudz nedomājot, kā tie ietekmēs tautsaimniecību
Latvijā kļuvis populāri mainīt nodokļu likmes, neveicot aprēķinus izmaiņu ietekmei uz tautsaimniecību, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
“Kučinska valdība sastādīja uzdevumu, ka nodokļu īpatsvars pret IKP pieaugs līdz 30%. Noticis ir pilnīgi kaut kas pretējs,” norādīja Lembergs, skaidrojot, ka līdz ar to ir jāsamazina valsts loma sociālajā sektorā, uz ko sabiedrība nav gatava.
“Šobrīd pašvaldības jau ir bez naudas, ja tām nedod valsts dotāciju. Uzņēmumu ienākumu nodoklis – 300 miljoni eiro – ir tikuši uzdāvināti. Tos diez vai kāds paņems. Vēl tagad samazināja akcīzi alkoholam, lai dzer uz nebēdu. Un tas atkal rada caurumu [budžetā],” norādīja politiķis.
Pēc viņa sacītā, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) gan ir nācis klajā ar priekšlikumu palielināt nodokļa akcīzi dīzeļdegvielai. “Bet tas skar visus, ieskaitot arī publisko sektoru un pašvaldības. Bez degvielas neviens nevar iztikt, arī ne skola, ne slimnīca. Protams, tas attiecas arī uz ražotājiem – kā jūs pieliekat degvielai cenu, jūs uzreiz samazināt konkurētspēju. Tiem, kas runā par šiem izmaiņu aspektiem, tiem nekādu aprēķinu nav,” sacīja Ventspils mērs.
Tāpat neesot bijuši nekādi aprēķini par ietekmi uz tautsaimniecību, kad samazināja akcīzes nodokli alkoholam. “Mums vispār ir iegājies princips “Lai domā zirgs, tam liela galva.” Jo zirgs neveic aprēķinus, kad viņš sāk ēst sienu. Viņš ēd, cik viņam iedod un kamēr viņš ir pieēdies. Un tā arī ir mūsu valsts pieeja šādiem sarežģītiem tautsaimniecības risinājumiem,” ironizēja Lembergs.
“No tā, ko mēs zinām – alkohols lētāks – dzeriet veseli jeb, pareizāk sakot, slimi, un akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai – dzīvojiet dārgāk! Tādai politikai es neaplaudēju. Tie, kas viņus savēlēja, lai tagad arī priecājas,” tiešs savos izteikumos bija Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk