Lembergs: Latvijā maina nodokļus, daudz nedomājot, kā tie ietekmēs tautsaimniecību
Latvijā kļuvis populāri mainīt nodokļu likmes, neveicot aprēķinus izmaiņu ietekmei uz tautsaimniecību, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
“Kučinska valdība sastādīja uzdevumu, ka nodokļu īpatsvars pret IKP pieaugs līdz 30%. Noticis ir pilnīgi kaut kas pretējs,” norādīja Lembergs, skaidrojot, ka līdz ar to ir jāsamazina valsts loma sociālajā sektorā, uz ko sabiedrība nav gatava.
“Šobrīd pašvaldības jau ir bez naudas, ja tām nedod valsts dotāciju. Uzņēmumu ienākumu nodoklis – 300 miljoni eiro – ir tikuši uzdāvināti. Tos diez vai kāds paņems. Vēl tagad samazināja akcīzi alkoholam, lai dzer uz nebēdu. Un tas atkal rada caurumu [budžetā],” norādīja politiķis.
Pēc viņa sacītā, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) gan ir nācis klajā ar priekšlikumu palielināt nodokļa akcīzi dīzeļdegvielai. “Bet tas skar visus, ieskaitot arī publisko sektoru un pašvaldības. Bez degvielas neviens nevar iztikt, arī ne skola, ne slimnīca. Protams, tas attiecas arī uz ražotājiem – kā jūs pieliekat degvielai cenu, jūs uzreiz samazināt konkurētspēju. Tiem, kas runā par šiem izmaiņu aspektiem, tiem nekādu aprēķinu nav,” sacīja Ventspils mērs.
Tāpat neesot bijuši nekādi aprēķini par ietekmi uz tautsaimniecību, kad samazināja akcīzes nodokli alkoholam. “Mums vispār ir iegājies princips “Lai domā zirgs, tam liela galva.” Jo zirgs neveic aprēķinus, kad viņš sāk ēst sienu. Viņš ēd, cik viņam iedod un kamēr viņš ir pieēdies. Un tā arī ir mūsu valsts pieeja šādiem sarežģītiem tautsaimniecības risinājumiem,” ironizēja Lembergs.
“No tā, ko mēs zinām – alkohols lētāks – dzeriet veseli jeb, pareizāk sakot, slimi, un akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai – dzīvojiet dārgāk! Tādai politikai es neaplaudēju. Tie, kas viņus savēlēja, lai tagad arī priecājas,” tiešs savos izteikumos bija Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālāk
