Lembergs: KPV LV un “Saskaņas” koalīcija tiek atlikta uz vēlāku laiku

Šobrīd jau ir skaidrs, ka partija KPV LV nevarēs veidot koalīciju kopā ar sociāldemokrātisko partiju “Saskaņa”, taču nevajadzētu domāt, ka šim projektam ir pielikts punkts, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Komentējot 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus, Lembergs atzina, ka šogad lielākā intriga bija par to, vai KPV LV un “Saskaņa” kopā savāks 51 balsi un veidos koalīciju. “Es jau iepriekš teicu, ka “Saskaņai” ir jāuzlabo savs 2010. gada rezultāts un ka Kaimiņa partija varētu dabūt aptuveni 16 vietas. Kaimiņš savu izpildīja, bet “Saskaņai” diezgan spēcīgi pietrūka,” sacīja politiķis.
Viņš norādīja, ka tagad “Saskaņas” uzdevums ir analizēt, kāpēc tā notika, minot, ka, viņaprāt, tas ir dēļ partijas rosināta referenduma par krievu valodu kā otro valsts valodu. “Tas latviski runājošos vēlētājus, kas savulaik balsoja par “Saskaņu”, šoreiz apturēja,” skaidroja politiķis.
““Saskaņa” pati ir vainīga. Viņu mēģinājums padarīt Ministru kabinetu latviskāku nav devis nekādu efektu. Ja neskaita dažus izņēmumus, tad faktiski viņus vēlētāji svītroja ārā,” sacīja Lembergs, piebilstot, ka arī Vjačeslavam Dombrovskim vēl līdz politiskajai diskusijai ir patālu.
Runājot par jau iepriekš vairākkārt pieminēto projektu “KPV LV un “Saskaņas” koalīcija”, Lembergs norādīja, ka projekts šajās Saeimas vēlēšanās nav īstenojies, bet nevajadzētu domāt, ka tam ir pielikts punkts. “Kā šis projekts tiek šobrīd transformēts, es nezinu, bet katrā gadījumā Gobzemam jābūt premjera nominācijai, pie kā šobrīd arī tiek strādāts. Tas būtu tikai loģiski,” sacīja Lembergs.
Kā zināms, iepriekš Lembergs izteicās, ka nākamo koalīciju veidos “Saskaņa” un KPV LV. “LR Ģenerālprokuratūras uzticamības persona Rūdolfs Meroni par zagtu naudu šobrīd finansē nākamo valdošo koalīciju, kas sastāvēs no Artusa Kaimiņa (KPV LV), Jāņa Urbanoviča (“Saskaņa”), partijas “Attīstībai/Par!”, kā arī Jutas Strīķes un Jura Juraša (JKP). Vienīgais noteikums – koalīcijā nedrīkst būt Zaļo un zemnieku savienība,” sacīja Lembergs, augustā komentējot politikas aktualitātes.
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk