Lembergs: Kariņš pazemoja veselības ministri
Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) veselības nozares budžeta tēma vispār neinteresē, intervijā “Ventas Balss” sacīja Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs.
Lembergs norādīja, ka pērn inflācija sastādīja 20%, kas nozīmē, ka “lai medicīnā tāds pats pacientu skaits saņemtu tieši tādu pašu pakalpojumu klāstu, finansējumam ir jābūt par 20% lielākam. [..] Ja skatāmies uz salīdzinām cenām, tad finansējums veselības nozarei šogad ir samazināts par 25% jeb gandrīz pusmiljardu.”
Tas, pēc viņa teiktā, nozīmē, ka medicīnas pakalpojumus saņems krietni mazāks cilvēku skaits kā pērn.
“Daļa iedzīvotāju par ārstniecību var samaksāt no privātās kabatas, taču ļoti lielai daļai tādu iespēju nav. Viņi nesaņems medicīnisko palīdzību. Slimības netiks ne konstatētas, ne ārstētas, to stadija kļūs smagāka. Nākošais ir vai nu invaliditāte, vai diemžēl nāve. Tāda ir tā cēloņu un seku sakarība. Par to vajag godīgi runāt. Kad veselības ministre valdības sēdē par to mēģināja runāt, premjers pateica, ka viņa nevis runā, bet īd,” sacīja Lembergs.
Tas liecinot, ka Kariņu veselības nozares budžeta tēma vispār neinteresē: “Kāpēc? Viņš šogad saņem pusotru reizi lielāku algu nekā pērn! Nākošais – par veselības nozari atbild nevis viņa partija, bet Apvienotais saraksts, kuru Kariņš visu laiku pazemo. Apvienotajam sarakstam vajadzēja Kariņam teikt: “Piedodiet, ja jūs uzskatāt, ka nepieciešamā finansējuma nodrošināšana vismaz tādā pašā apjomā salīdzinošās cenās, kā gadu iepriekš, ir īdēšana, tālāk strādājiet bez mums.” Tad par veselības nozari atbildība būtu jāuzņemas Vienotībai. Taču no Apvienotā saraksta Kučinskis ir iekšlietu ministrs, Smiltēns ir Saeimas priekšsēdētājs, Šmits ir zemkopības ministrs, deputāti ir komisijās, praktiski visiem ir automašīnas, sekretāres, algas (pusotru reizi lielākas!!!), un viņi to krupi norija.”
Lembergs pieļāva, ka gada otrajā pusē situācija veselības nozarē varētu kļūt vēl smagāka.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālāk