Lembergs: Kariņš pazemoja veselības ministri

Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) veselības nozares budžeta tēma vispār neinteresē, intervijā “Ventas Balss” sacīja Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs.
Lembergs norādīja, ka pērn inflācija sastādīja 20%, kas nozīmē, ka “lai medicīnā tāds pats pacientu skaits saņemtu tieši tādu pašu pakalpojumu klāstu, finansējumam ir jābūt par 20% lielākam. [..] Ja skatāmies uz salīdzinām cenām, tad finansējums veselības nozarei šogad ir samazināts par 25% jeb gandrīz pusmiljardu.”
Tas, pēc viņa teiktā, nozīmē, ka medicīnas pakalpojumus saņems krietni mazāks cilvēku skaits kā pērn.
“Daļa iedzīvotāju par ārstniecību var samaksāt no privātās kabatas, taču ļoti lielai daļai tādu iespēju nav. Viņi nesaņems medicīnisko palīdzību. Slimības netiks ne konstatētas, ne ārstētas, to stadija kļūs smagāka. Nākošais ir vai nu invaliditāte, vai diemžēl nāve. Tāda ir tā cēloņu un seku sakarība. Par to vajag godīgi runāt. Kad veselības ministre valdības sēdē par to mēģināja runāt, premjers pateica, ka viņa nevis runā, bet īd,” sacīja Lembergs.
Tas liecinot, ka Kariņu veselības nozares budžeta tēma vispār neinteresē: “Kāpēc? Viņš šogad saņem pusotru reizi lielāku algu nekā pērn! Nākošais – par veselības nozari atbild nevis viņa partija, bet Apvienotais saraksts, kuru Kariņš visu laiku pazemo. Apvienotajam sarakstam vajadzēja Kariņam teikt: “Piedodiet, ja jūs uzskatāt, ka nepieciešamā finansējuma nodrošināšana vismaz tādā pašā apjomā salīdzinošās cenās, kā gadu iepriekš, ir īdēšana, tālāk strādājiet bez mums.” Tad par veselības nozari atbildība būtu jāuzņemas Vienotībai. Taču no Apvienotā saraksta Kučinskis ir iekšlietu ministrs, Smiltēns ir Saeimas priekšsēdētājs, Šmits ir zemkopības ministrs, deputāti ir komisijās, praktiski visiem ir automašīnas, sekretāres, algas (pusotru reizi lielākas!!!), un viņi to krupi norija.”
Lembergs pieļāva, ka gada otrajā pusē situācija veselības nozarē varētu kļūt vēl smagāka.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk