• Tweet

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderu vēlme nopelnīt, izmantojot varas statusu, ir acīmredzama, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Pēc Lemberga sacītā, Kariņa koalīcija lielā mērā ir atkarīga no Jaunās konservatīvās partijas. “Es viņus saucu par neoboļševiku partiju, jo viņi pēc saviem politiskajiem uzskatiem ir ļoti boļševistiski. Viņiem koalīcijā šobrīd ir visvairāk mandātu. Ja viņi pamet koalīciju, tad tā izjūk. Bordānam, Strīķei un, kā uzskata prokuratūra, valsts noziegumu pastrādājušajam Jurašam mērķis un galvenais uzdevums – ko viņi arī publiski definēja, kad formēja valdību ar Bordānu priekšgalā – ir iegūt kontroli pār Ģenerālprokuratūru un/vai Valsts drošības dienestu, un/vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, un/vai KNAB, un/vai Finanšu policiju, un/vai Iekšlietu ministriju,” izteicās politiķis.

“Kā man stāstīja kompetenti cilvēki Rīgā, šīs partijas vadībā ir cilvēki, kuri ilgus gadus bija cigarešu kontrabandas “jumts”. Ja analizējam situāciju, šīs runas izskatās loģiskas. “Jumta” funkciju var realizēt tikai tad, ja jūs kontrolējat kādu no iepriekš minētajām struktūrām. Protams, viena struktūra jau ir viņu kontrolē – Tieslietu ministrija, taču no šī viedokļa tā ir vismazāk efektīva, jo tai nav operatīvās darbības tiesību. Operatīvā darbība ir vislabākais veids, kā piesegt jebko, tajā skaitā kontrabandu. Ja neskaita kontroli pār Tieslietu ministriju, tad Bordāns, Strīķe un Jurašs neko vairāk nav ieguvuši. Līdz ar to vēlme iegūt arī to visu iepriekš minēto nav zudusi. Piemērs – Bordāns izdomājis, kā nomenedžēt, lai nākamais ģenerālprokurors būtu viņu cilvēks. Tādēļ viņš piedāvā mainīt ģenerālprokurora kandidāta izvirzīšanas kārtību, to deleģējot komisijai, kuru ieceļ tostarp Bordāns un Strīķe. Divas balsis jau ir, bet tad vēl šai komisijai varēs pieteikties jebkurš. Līdz ar to varēs pieteikties arī viņu cilvēks. Tālāk – lai nonāktu pie sev vēlamā rezultāta, ir dažādas ietekmes sviras, sākot ar naudu un beidzot ar iebiedēšanu un amatu solīšanu. Tas ir klajš pierādījums šim mērķim. Ejot uz šo mērķi, bordānistiem ir dziļi nospļauties par to, ka viņi nepilda nevienu priekšvēlēšanu solījumu, sākot ar to, ka ministriju skaits tiks samazināts līdz astoņām, ka triju valsts drošības dienestu vietā tiks izveidots viens, ka ārstu algas būs vismaz 1700 eiro mēnesī uz rokas utt. Viņiem jau sen vajadzēja pateikt sveiki valdošajai koalīcijai, jo tā ir noraidījusi visus viņu priekšlikumus šo solījumu īstenošanai. Bet, tā kā mērķis ir iegūt kontroli pār spēka struktūrām, viņi tomēr turpina atrasties koalīcijā,” turpināja Lembergs.

Saskaņā ar viņa teikto, līdz šim neviena politiskā partija un politiķi nav bijuši tik spēcīgi finansiāli motivēti iegūt kontroli pār spēka struktūrām, kā bordānisti. “Aiz tā stāv simtiem miljonu liels bizness, ja vien kontrabandu var nosaukt par biznesu,” norādīja Lembergs.

Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka attiecībā uz ģenerālprokuroru bordānisti, latviski sakot, dabūja pa purnu. “Nevis vienkārši viens tiesnesis noraidīja visus viņu argumentus, bet gan Augstākās tiesas plēnums – vienbalsīgi. Tas norāda uz to, ka Bordānam ir boļševistiskā pārliecība, taču nevienam viņa vārdam nav faktoloģisku argumentu. Vēl vairāk izgāzties nav iespējams. Parādot šādu nekompetenci, Bordānam bija jāatkāpjas no tieslietu ministra amata. Ja balsis starp tiesnešiem būtu dalījušās, tad vēl varētu teikt, ka vieni domā tā, citi – tā. Bet tiesneši lēma vienbalsīgi, un lēmums jau nebija “par” Kalnmeieru, bet gan “pret” Bordānu. Cilvēki jau nav muļķi. Viņi redz šo Bordāna, Strīķes un Juraša vēlmi nopelnīt, izmantojot varas statusu. Varas dēļ un cerības dēļ kontrolēt kādu no šiem subjektiem viņi pat ir gatavi paciest pazemojumus no koalīcijas partneriem, kad neatbalstīja viņu priekšlikumus Saeimā, lai tiktu pildīti viņu priekšvēlēšanu solījumi. Nevienu viņu priekšlikumu neatbalstīja,” rezumēja Lembergs.

Foto: F64