Lembergs: JKP interesēs ir atlaist tiem nevēlamās pašvaldības un veikt represijas

Šobrīd aktīvi norit jaunievēlēto politisko spēku valdības veidošanas sarunas. Šonedēļ noslēdzas otrais sarunu aplis un jau iezīmējas koalīcijas aprises – “Jaunās konservatīvās partijas” (JKP) radikālā nostāja ir atstājusi to malā, savukārt “Attīstībai/Par!” un “Jaunā Vienotība” atradusi jaunus kopsaucējus.
“Nacionālā apvienība” cenšas diplomātiski runāt ar katru no nākamās Saeimas spēkiem, bet Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) atgūstas no salīdzinoši sliktā starta 6. oktobra vēlēšanās.
Tikko intervijā LTV ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atklāja, ka Ventspils mēra faktors ir bijis izšķirošs notikušajā tautas balsojumā, atstājot zaļzemniekus tik netīkamā situācijā. Viņaprāt, ZZS “neprata izmantot Lemberga tautsaimnieka skatījumu” un piesaistīt vairāk atbalstītāju.
No sestajā vietā palikušās partijas nākušais premjers Māris Kučinskis nesen “Panorāmai” atzinis, ka “neko nebūtu darījis citādāk un lepojas ar paveikto”. Lembergs uz to retoriski atbildējis: “Es gan par savu darbu varētu teikt, ka ir lietas, kuras es būtu darījis citādāk, jo ne viss ir ideāli.”
Vaicāts par JKP panākumiem valdības tapšanas sarunās, Lembergs ir noskaņots kritiski, neslēpjot savu ironijas devu.
“Es domāju, ka [JKP līderim Jānim] Bordānam viss izdevies ļoti labi. Viņš ir īsā laikā ticis skaidrībā, kuri amati interesē Bordāna vadīto partiju,” Lembergs norāda uz otrajā vietā parlamentā ievēlētās partijas izvēlētajiem akcentiem.
Viņš to skaidro ar JKP vēlmi atriebties nesenajiem pretiniekiem un iegūt augstas un izdevīgas vietas valsts amatos. “Viņus interesē atlaist tiem nevēlamās pašvaldības, kurās Bordāns un kompānija zaudējuši iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās. Viņiem ir vajadzīga Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija. Viņi min Eiropas struktūrfondu naudu, kas ir liela, ko dalīt, bet Bordāna kungs nezina, ka tur nav, ko dalīt, jo visa nauda ir sadalīta pirms trim gadiem, Straujuma kundzes valdības laikā. Iespēja, ka vajadzēs kaut ko dalīt, ir pēc 2021. gada, bet tad jau būs jaunas vēlēšanas,” skaidro Ventspils domes vadītājs.
“Viņiem ir sastādīti represējamo cilvēku saraksti. Tajos ir daudz politiķu, specdienestu vadītāji un atbildīgās personas, līdz ar to viņiem ir vajadzīga Iekšlietu ministrija,” tiešs savos uzskatos ir Lembergs, ironizējot, ka tā ir “ideāla un valstiski izsvērta pieeja valsts pārvaldē”, vienlaikus apšaubot, ka “pārējie [politiskie spēki] to novērtēs tāpat kā viņi.”
Bordāns runā par amatu sadalīšanu, “Attīstībai/Par!” un “KPV LV” runā par saturu, kas ir loģiski un saprotami, rezumē Lembergs. Viņš arī piemetināja, ka ZZS ir konstruktīvi noskaņota un atvērta sarunām, taču demokrātiskas valsts iekārtas ietvaros partijām ir tiesības atteikties sēsties pie sarunu galda ar līdzšinējo varas partiju.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk