Lembergs: JKP interesēs ir atlaist tiem nevēlamās pašvaldības un veikt represijas
Šobrīd aktīvi norit jaunievēlēto politisko spēku valdības veidošanas sarunas. Šonedēļ noslēdzas otrais sarunu aplis un jau iezīmējas koalīcijas aprises – “Jaunās konservatīvās partijas” (JKP) radikālā nostāja ir atstājusi to malā, savukārt “Attīstībai/Par!” un “Jaunā Vienotība” atradusi jaunus kopsaucējus.
“Nacionālā apvienība” cenšas diplomātiski runāt ar katru no nākamās Saeimas spēkiem, bet Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) atgūstas no salīdzinoši sliktā starta 6. oktobra vēlēšanās.
Tikko intervijā LTV ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atklāja, ka Ventspils mēra faktors ir bijis izšķirošs notikušajā tautas balsojumā, atstājot zaļzemniekus tik netīkamā situācijā. Viņaprāt, ZZS “neprata izmantot Lemberga tautsaimnieka skatījumu” un piesaistīt vairāk atbalstītāju.
No sestajā vietā palikušās partijas nākušais premjers Māris Kučinskis nesen “Panorāmai” atzinis, ka “neko nebūtu darījis citādāk un lepojas ar paveikto”. Lembergs uz to retoriski atbildējis: “Es gan par savu darbu varētu teikt, ka ir lietas, kuras es būtu darījis citādāk, jo ne viss ir ideāli.”
Vaicāts par JKP panākumiem valdības tapšanas sarunās, Lembergs ir noskaņots kritiski, neslēpjot savu ironijas devu.
“Es domāju, ka [JKP līderim Jānim] Bordānam viss izdevies ļoti labi. Viņš ir īsā laikā ticis skaidrībā, kuri amati interesē Bordāna vadīto partiju,” Lembergs norāda uz otrajā vietā parlamentā ievēlētās partijas izvēlētajiem akcentiem.
Viņš to skaidro ar JKP vēlmi atriebties nesenajiem pretiniekiem un iegūt augstas un izdevīgas vietas valsts amatos. “Viņus interesē atlaist tiem nevēlamās pašvaldības, kurās Bordāns un kompānija zaudējuši iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās. Viņiem ir vajadzīga Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija. Viņi min Eiropas struktūrfondu naudu, kas ir liela, ko dalīt, bet Bordāna kungs nezina, ka tur nav, ko dalīt, jo visa nauda ir sadalīta pirms trim gadiem, Straujuma kundzes valdības laikā. Iespēja, ka vajadzēs kaut ko dalīt, ir pēc 2021. gada, bet tad jau būs jaunas vēlēšanas,” skaidro Ventspils domes vadītājs.
“Viņiem ir sastādīti represējamo cilvēku saraksti. Tajos ir daudz politiķu, specdienestu vadītāji un atbildīgās personas, līdz ar to viņiem ir vajadzīga Iekšlietu ministrija,” tiešs savos uzskatos ir Lembergs, ironizējot, ka tā ir “ideāla un valstiski izsvērta pieeja valsts pārvaldē”, vienlaikus apšaubot, ka “pārējie [politiskie spēki] to novērtēs tāpat kā viņi.”
Bordāns runā par amatu sadalīšanu, “Attīstībai/Par!” un “KPV LV” runā par saturu, kas ir loģiski un saprotami, rezumē Lembergs. Viņš arī piemetināja, ka ZZS ir konstruktīvi noskaņota un atvērta sarunām, taču demokrātiskas valsts iekārtas ietvaros partijām ir tiesības atteikties sēsties pie sarunu galda ar līdzšinējo varas partiju.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk