Lembergs: Ir skaidri redzams, ka valdība nav sagatavojusies krīzes situācijai
Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskata, ka nav pareizi, ka dīkstāves pabalsts attieksies tikai uz privātajiem uzņēmumiem, jo grūtībās ir nonākuši daudz vairāk uzņēmumu, iestāžu un organizāciju. Vēl tad, kad valdība bija izdevusi sarakstu ar 40 krīzē cietušajām nozarēm, kurās darbinieki var saņemt dīkstāves pabalstu, Lembergs atgādināja tai, ka Latvijā ir nodarbināti pāri 900 tūkstošiem cilvēku un krīze skar būtiski vairāk par 8%, uz kuriem attiektos norādītās nozares.
“Saraksts ir sastādīts ļoti neprofesionāli. Te iekšā nav pārstāvēta reālā ekonomika, kā, piemēram, šeit nav minēta rūpniecība. Kā var nebūt? Un nav minētas arī daudzas citas nozares,” toreiz izteicās politiķis.
“Te ir uzskaitītas nozares, kas skar arī pašvaldību – pirmsskolas izglītība, sports, ārpus skolas izglītība, kultūras izglītība, izglītības pakalpojumi, bērnu dienas aprūpes centri, muzeji, vēsturiskie objekti, sporta objekti, sporta klubi, fitnesa darbības, atrakcijas, atpūtas un izklaides. Bet atbalstu ir paredzēts sniegt tikai privātajiem, bet nav paredzēts publiskajam sektoram, tai skaitā pašvaldībām. Bet Ventspilī privātie ir maz. Turklāt tie visi saņem pašvaldības atbalstu. No šī te atbalsta izriet, ka tie, kas saņem pašvaldību atbalstu, valsts atbalstu nesaņems,” to, kā otru būtisku problēmu, izcēla Lembergs.
Par piemēru viņš minēja Ventspils atbalsta centru ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”, kas saskaņā ar valdības noteikumiem, valsts atbalstu nesaņems. “Manuprāt, tas ir ļoti nepareizi, jo viss sociālās sfēras nevalstiskais sektors bāzējas uz pašvaldību pasūtījumu,” piebilda Ventspils mērs.
Lemberga ieskatā, šādi noteikumi ir sastādīti ļoti tuvredzīgi: “Es nesaprotu to jēgu, kāda te ir domāta. Tikai tie, kas nodarbojas ar privātpraksi – tie tiek atbalstīti, bet tie, kas strādā pašvaldību sistēmā – netiek atbalstīti. Tas ir ļoti nepareizi.”
“Tāpat, kas strādā pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrības, netiks atbalstītas. Piemēram “Ventspils reiss”, kas pārvadā pasažierus, nesaņems atbalstu, kas nozīmē, ka viņiem cilvēki būs jāatlaiž, bet kā bez sabiedriskā transporta dzīvot? Var redzēt, ka nekas nav bijis sagatavots un tagad uz ātru roku pie tā tiek strādāts,” sacīja Lembergs.
Kā zināms, valdība sākotnēji izveidoja sarakstu ar 40 krīzē cietušajām nozarēm, kurās darbinieki var saņemt dīkstāves pabalstu. Vēlāk gan valdība atteicās no uzņēmēju dalīšanas pa nozarēm, nosakot vienotus kritērijus visiem. Tajā pašā laikā noteikts, ka dīkstāves pabalsts attieksies tikai uz privātajiem uzņēmumiem.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk