Lembergs: Covid-19 paglāba Kariņa valdību no kraha

Ar tādu budžeta deficītu, kāds noteikts nākamā gada valsts budžeta likumprojektā, spēlēties nedrīkst, žurnālistiem norādīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Komentējot ievērojamo budžeta deficītu – 1,2 miljardu eiro apmērā, Lembergs norādīja, ka skaidrs, kā ar to valdība plāno tikt galā: “100 miljonus eiro viņi atņēma pašvaldībām, pārējo aizņēmās un nākamās paaudzes atdos.”
Lai arī, pēc politiķa sacītā, citām Eiropas Savienības (ES) valstīm parādu apjoms ir lielāks, “mums ir maza ekonomika un mēs tā spēlēties nedrīkstam”.
Pēc Lemberga sacītā, pie budžeta deficīta vainojama neveiksmīgā nodokļu politika un pilnīgi utopiskie priekšvēlēšanu solījumi, ko izteica tagadējās valdošās partijas uz vēlēšanām, it īpaši Jaunā konservatīvā partija: “Šī Covid krīze valdošo koalīciju paglāba no pilnīga kraha un fiasko.”
“Tagad, kad ES nolemts nevis savilkt jostas, kā to savulaik darīja Dombrovskis ar Vilku, bet iepludināt ekonomikā aizņemtos resursus, lai tā glābu valdošo koalīciju no pilnīga fiasko. Tāpēc tagad viņi ar lielu degsmi aizņemas un ar plašu žestu tērē aizņemto naudu. Tas silda ekonomiku. Nevar teikt, ka nav neviena ieguvēja, bet cik tā nauda tiek ieguldīta prātīgi un kā atpelnīs jaunu naudu – tas jau ir pilnīgi cits jautājums,” turpināja Lembergs.
Pēc Lemberga teiktā, sekojošos tēriņus segt ar aizņemtu naudu – tas ir ceļš uz nekurieni.
“Bet Kariņa valdība var pārmest krustu un pateikt lielu paldies Covid-19, ka tas paglāba viņus no kraha, jo tagad viņi visu var norakstīt uz vīrusu,” piebilda Lembergs.
Kā zināms, 2021. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardi eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardi eiro. Valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardi eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālāk