Lembergs: Covid-19 paglāba Kariņa valdību no kraha
Ar tādu budžeta deficītu, kāds noteikts nākamā gada valsts budžeta likumprojektā, spēlēties nedrīkst, žurnālistiem norādīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Komentējot ievērojamo budžeta deficītu – 1,2 miljardu eiro apmērā, Lembergs norādīja, ka skaidrs, kā ar to valdība plāno tikt galā: “100 miljonus eiro viņi atņēma pašvaldībām, pārējo aizņēmās un nākamās paaudzes atdos.”
Lai arī, pēc politiķa sacītā, citām Eiropas Savienības (ES) valstīm parādu apjoms ir lielāks, “mums ir maza ekonomika un mēs tā spēlēties nedrīkstam”.
Pēc Lemberga sacītā, pie budžeta deficīta vainojama neveiksmīgā nodokļu politika un pilnīgi utopiskie priekšvēlēšanu solījumi, ko izteica tagadējās valdošās partijas uz vēlēšanām, it īpaši Jaunā konservatīvā partija: “Šī Covid krīze valdošo koalīciju paglāba no pilnīga kraha un fiasko.”
“Tagad, kad ES nolemts nevis savilkt jostas, kā to savulaik darīja Dombrovskis ar Vilku, bet iepludināt ekonomikā aizņemtos resursus, lai tā glābu valdošo koalīciju no pilnīga fiasko. Tāpēc tagad viņi ar lielu degsmi aizņemas un ar plašu žestu tērē aizņemto naudu. Tas silda ekonomiku. Nevar teikt, ka nav neviena ieguvēja, bet cik tā nauda tiek ieguldīta prātīgi un kā atpelnīs jaunu naudu – tas jau ir pilnīgi cits jautājums,” turpināja Lembergs.
Pēc Lemberga teiktā, sekojošos tēriņus segt ar aizņemtu naudu – tas ir ceļš uz nekurieni.
“Bet Kariņa valdība var pārmest krustu un pateikt lielu paldies Covid-19, ka tas paglāba viņus no kraha, jo tagad viņi visu var norakstīt uz vīrusu,” piebilda Lembergs.
Kā zināms, 2021. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardi eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardi eiro. Valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardi eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk