Lembergs: Covid-19 krīzei ir diametrāli pretēja pieeja kā 2009. gadā, jo šoreiz krīze skar arī pašus padomdevējus Eiropā
Tagad, kad ekonomisko krīzi piedzīvo vairākas Eiropas Savienības valstis, tā pieeja krīzes risināšanai ir daudz savādāka, nekā pirms vienpadsmit gadiem, kad krīzē bija nonākusi tikai Latvija, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Lembergs informēja, ka šobrīd Covid-19 ietekmes mazināšanai Latvija piesaistījusi gan iekšējos, gan ārējos resursus, kas kopā sastāda 3,8 miljardus eiro.
“Šobrīd ekonomiskās krīzes pārvarēšanai – tie, kas mums pirms 11 gadiem mācīja, ka ekonomiskā krīze ir jāpārvar palielinot nodokļus, samazinot izdevumus, izģērbjot kreditorus un atņemot visu, ko vien var atņemt, padarot tos plikus, māca, ka krīzei ir pavisam cita pieeja – aizņemties un ieguldīt tautsaimniecībā,” norādīja Lembergs.
“Ir pagājuši 11 gadi [kopš 2009. gada krīzes]. Kāda ir atšķirība? Atšķirība ir tāda – Valūtas fonds 2009. gadā mums teica, ka nodokļus augšā, izdevumus lejā, Eiropas Komisija mums teica nodokļus augšā, izdevumus lejā. Tagad mums to nesaka. Kas ir mainījies? Dziļa krīze ir arī Eiropas Savienības bagātajās valstīs un viņi netaisās palielināt nodokļus un samazināt izdevumus, viņi taisās aizņemties un ieguldīt naudu ekonomikā. Tā mūsu skolotāji rīkojas, kad pašiem ir ekonomiskā krīze,” turpināja politiķis.
Viņa ieskatā, šī politika ir pareiza un pirms 11 gadiem realizētā politika bija nepareiza.
“Bet labi, ka šogad mēs neesam vieni. Ja mēs būtu vienīgie, kuriem būtu Covid-19, tad atkal būtu nodokļi augšā, tēriņi lejā un visiem par 30% jānogriež algas un jāatlaiž cilvēki. Tādas bija tās komandas pirms 11 gadiem. Tas pierāda to, ka mūsu skolotāji, tad, kad viņiem pašiem ir krīze, rīkojas diametrāli pretēji, kā paši mums mācīja. Nedod Dievs, mums tādus skolotājus, kādi mums bija 2009. gadā un tādus izpildītājus, kādi mums bija 2009. gadā. Tagad viņi visi kur ir? Eiropas struktūrās saņem milzu algas un viņi to krīzi izjūt kā labklājības pieaugumu,” sacīja Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālāk