Lembergs cīnās par to, lai darbam varētu izmantot datoru ar interneta pieslēgumu
Balstoties uz politiķa Aivara Lemberga iesniegumu, Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma un Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumu Nr. 800 “Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi” normu atbilstību Satversmei. Apstrīdētās normas aizliedz apcietinātajam darbam izmantot datoru ar interneta pieslēgumu, vēsta “Neatkarīgā”.
“Atšķirībā no demokrātiskām valstīm Latvijā ir liegta pieeja datoram un komunikācijai, strādāšanai attālināti. Vienlaicīgi tiek pārgudri pļāpāts par socializāciju, nodarbinātību un tamlīdzīgām lietām. Latvija būs spiesta kļūt modernāka un demokrātiskāka,” iepriekš žurnālistiem bija norādījis Lembergs.
Tagad Lembergs cīnās par apcietināto tiesībām izmantot datoru darbam. Iesniedzējs lūgumā norādījis, ka minētie normatīvie akti neatbilst Satversmes 101. pantā garantētajām pamattiesībām piedalīties valsts un pašvaldību darbībā un pildīt valsts dienestu, kā arī Satversmes 106. pantā paredzētajām pamattiesībām izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši spējām un kvalifikācijai. Pieteikumā tiesai gan norādīts, ka runa ir par minēto normatīvo aktu neatbilstību Satversmei attiecībā uz tiem apcietinātajiem, kuri Ieslodzījuma vietu pārvaldē atrodas ar notiesājošu tiesas spriedumu krimināllietā, kas vēl nav stājies spēkā, nevis uz apcietinātājiem pirmstiesas izmeklēšanas laikā.
“Neatkarīgā” vēsta, ka iesniegumu tiesai kopā ar Lembergu gatavojusi un iesniegusi zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.
Tostarp iesniegumā norādīts uz to, ka aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās sūdzības iesniedzējs kandidēja ar 1. kārtas numuru un ir ievēlēts Ventspils pilsētas domē, iegūstot 54,32% balsu. Norādīts, ka šāds balsu procentuālais skaits ir piektais labākais rezultāts visā Latvijā: “Konkrētā gadījumā sabiedrība (vēlētāji) ir skaidri norādījuši, ka viņu interese ir, lai konstitucionālās sūdzības iesniedzējs turpinātu pildīt Ventspils pilsētas domes deputāta un arī priekšsēdētāja pienākumus. Par konstitucionālās sūdzības iesniedzēju nodoto balsu skaits pašvaldības vēlēšanu laikā, kad viņš atradās apcietinājumā, liecina, ka vēlētāji uzticas konstitucionālās sūdzības iesniedzējam un ir pārliecināti, ka viņš Ventspils pilsētas domē strādās vēlētāju interesēs un noteikti neizdarīs kādus noziedzīgus nodarījumus vai citas prettiesiskas darbības. Tādējādi vismaz gadījumos, ja drošības līdzeklis apcietinājums ir piemērots politiskai amatpersonai, tiesas lēmums, kas reprezentē sabiedrības interesi, nevar tikt vērtēts augstāk kā vēlētāju, kas ir valsts suverēnās varas nesēji, vispārējās vēlēšanās izteiktā uzticība.”
Dokumentā norādīts, ka nav šķēršļu piedalīties pašvaldības darbā attālinātā režīmā, arī atrodoties apcietinājumā. Atliek vien veikt korekcijas minētajos normatīvajos aktos.
Iesniegumā lasāmas atsauces uz Satversmes tiesas judikatūru: “Satversmes tiesa attiecībā uz notiesātām personām ir secinājusi, ka no Satversmes 112. panta pirmā teikuma izriet notiesātā tiesības turpināt studijas, izmantojot datoru, ciktāl tas ir savienojams ar soda izciešanas mērķi un ieslodzījuma režīmu.”
Iesniegumā skaidrots, ka Latvijā apcietinātie bauda Satversmes 106. pantā minētās pamattiesības turpināt savu nodarbošanos un pildīt darba pienākumus, ciktāl tas ir savienojams ar apcietinājuma mērķi un ieslodzījuma režīmu: “Lai piedalītos Ventspils pilsētas domes sēdēs un veiktu citas pašvaldības deputāta un domes priekšsēdētāja amata funkcijas, konstitucionālās sūdzības iesniedzējam ir nepieciešama atļauja attālināti komunicēt vienīgi ar publisko tiesību subjektu – Ventspils pilsētas domi. Konstitucionālās sūdzības iesniedzējs neprasa atļauju izmantot datoru citām, ar darbu nesaistītām vajadzībām.”
Pieminēts ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 21. pants, kurš paredz, ka “katram cilvēkam ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē tieši vai ar brīvi izraudzītu pārstāvju starpniecību”, “visiem cilvēkiem ir vienlīdzīgas tiesības savā valstī pildīt valsts dienestu”.
Lasāmas arī atsauces uz starptautiskā pakta “Par pilsoņu un politiskajām tiesībām” 25. pantu, kurā uzsvērtas tiesības katram pilsonim bez nepamatotiem ierobežojumiem, ievērojot vispārēju vienlīdzību, “piedalīties valsts lietu kārtošanā gan tieši, gan ar brīvi izraudzītu pārstāvju starpniecību”.
Iesniegumā skaidrots, ka “nav nekāda pamatojuma noteikt apcietinātajiem gadījumos, ja persona jau notiesāta, bet spriedums vēl nav stājies spēkā, stingrākus ierobežojumus attiecībā uz nodarbinātību kā notiesātajām personām. Tieši pretēji – šādas personas sargā nevainīguma prezumpcija, tāpēc ierobežojumiem ir jābūt stingrā saskaņā ar mērķi – nodrošināt, lai persona neizvairās no iespējamā galīgā notiesājošā sprieduma izpildes”.
Kā teikts dokumentā, “likumdevējam būtu jāsver iespēja apcietinātajiem, kuri jau notiesāti, bet tiesas spriedums vēl nav stājies spēkā, noteikt samērīgākus ierobežojumus, pielīdzinot tos ierobežojumiem notiesātām personām, tostarp atļaujot lietot datoru ar interneta pieslēgumu darba vajadzībām”.
Tāpat iesniegumā analizēta kaimiņvalstu, Skandināvijas un Eiropas valstu likumdošana, kura ļauj apcietinātājiem strādāt un lietot datorus. Galvenais secinājums – “apcietinātie, gadījumos, kad izmeklēšanas darbības jau pabeigtas un persona jau notiesāta, ir pielīdzināmi notiesātām personām, un viņiem tiek nodrošinātas tiesības strādāt, izmantojot datoru”.
Minēts Igaunijas Ieslodzījuma vietu likums. Tas paredz iespēju cietumniekiem strādāt ārpus cietuma uzraudzībā vai bez tās, ja tas atbilst ieslodzījuma izpildes mērķiem un ieslodzītā individuālajam plānam. Igaunijas likumā teikts: “Ieslodzītajiem ir aizliegts izmantot internetu, izņemot datorus, kurus cietuma dienests speciāli šim nolūkam ir pielāgojis, un kas cietuma dienesta uzraudzībā ļauj piekļūt publisko tiesību aktu datubāzēm un tiesas lēmumu reģistram.” Pieminēts Vācijas Cietumu likums, kurš paredz, ka apcietinātais var strādāt pret atlīdzību, ja tas kalpo mērķim piešķirt, saglabāt vai veicināt kvalifikāciju nodarbinātībai pēc atbrīvošanas. Arī Somijas Ieslodzījuma vietu likums ļauj ieslodzītajam strādāt vai piedalīties praksē ārpus cietuma faktiskajā darba laikā, kā arī ieslodzītajam var atļaut bez maksas izmantot cietuma rīkus paša darbam, ja vien tas netraucē cietuma kārtību, cietuma drošību un darbību organizēšanu. Bez tam Somijas Ieslodzījuma vietu likums paredz detalizētu regulējumu par e-pasta, interneta un mobilā telefona lietošanu. Tur teikts: “Ieslodzītajam var tikt dota atļauja sūtīt un saņemt e-pasta ziņojumus svarīga iemesla dēļ, kas saistīts ar ārēju kontaktu uzturēšanu, iztikas nodrošināšanu vai piedalīšanos pasākumos, kas saistīti ar darbu, izglītības, juridiskiem, sociāliem vai mājokļa jautājumiem, vai cita atbilstoša svarīga iemesla dēļ.” Līdzīgi Zviedrijas Apcietinājuma likums paredz: “Ieslodzītais var sazināties ar citu personu, izmantojot elektronisko saziņu, ciktāl tas var atbilstoši notikt. Elektronisko saziņu var atteikt, ja tā var apdraudēt drošību tādā veidā, ko nevar novērst ar pārtveršanu.”
“Kā redzams, citās Eiropas valstīs ne vien notiesātajiem, bet arī apcietinātajiem, jo īpaši tiem, kuri jau notiesāti, tomēr spriedums nav stājies spēkā, ir iespējams gan cietumā veikt pašiem savu darbu, gan izmantot datoru šādām vajadzībām. Konstitucionālās sūdzības iesniedzējs neprasa, lai šāda atļauja būtu beznosacījuma. No citu valstu regulējuma ir redzams, ka atļauju lietot datoru ar interneta pieslēgumu var liegt, ja tas apdraud drošību ieslodzījuma vietā, tāpat cietuma administrācija var veikt citu vietņu, kas nav nepieciešamas darbam, bloķēšanu. … Konstitucionālās sūdzības iesniedzējs lūdz atļauju strādāt attālināti Ventspils pilsētas domē, kas ir publisko tiesību subjekts; viņš nelūdz atļauju izmantot datoru piekļuvei citām, privātām interneta vietnēm,” uzsvērts iesniegumā.
Šā gada 9. jūlijā, izvērtējot iesniegumā minēto, Satversmes tiesas kolēģija (priekšsēdētājs Aldis Laviņš, tiesneši Jānis Neimanis un Anita Rodiņa) nolēma: “1. Ierosināt Satversmes tiesā lietu “Par Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13. panta pirmās daļas 10. punkta un Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumu Nr. 800 “Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi” 4. pielikuma 10. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajam teikumam un 106. panta pirmajam teikumam” pēc pieteikuma (pieteikums Nr. 119/2021), kuru iesniedzis Aivars Lembergs. 2. Uzaicināt institūcijas, kas izdevušas apstrīdētos aktus, – Saeimu un Ministru kabinetu – līdz 2021. gada 9. septembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstus ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lēmums nav pārsūdzams.”
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk