Lembergs: Bordānam misējās – gribēja iesist pa mani, bet trāpīja pa valsti

Latvijas valdība, kas politisku iemeslu dēļ palūdza sankcijas pret Ventspils brīvostas pārvaldi, pat nebija rēķinājusies ar to, kādas smagas sekas tas radīs, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Lembergs atgādināja, ka “Latvijas valdība politisku iemeslu dēļ palūdza sankcijas pret Ventspils brīvostas pārvaldi, tādējādi, lai kaitētu ostai, brīvostas sekmīgai darbībai un Ventspils pilsētai un iedzīvotājiem, kā rezultātā nāvējošu triecienu saņēma Latvijas transporta un tranzīta nozare.”
Pēc viņa teiktā, kamēr Klaipēdas un Tallinas ostās vērojams kravu apgrozījuma pieaugums, Latvijas ostās ir kritums, tostarp Ventspils ostā tas sasniedz gandrīz 40%.
“Protams, tie, kas brauca pēc šīm sankcijām – Bordāns un kompānija, neparedzēja, ka tam var būt tik smagas sekas. Viņi uzskatīja, ka, ja tur brīvostas valdē nebūs Lembergs un Vītoliņš, būs labāk un vienalga, kādi tur uzvārdi figurē, bet pa šiem gadiem visi investori ir pārliecinājušies, ka, ja mēs solām – mēs darām, darbs ir ļoti korekts, ātrs, profesionāls un viņiem ir pārliecība par nākotni. Ar šādām pēkšņi uzprasītām sankcijām no svešas valsts, tas viņiem bija šoks un viņi teica, ka nevar zināt, kādus brīnumus vēl izstrādās Latvijas valdība kopā ar amerikāņiem, vāciešiem vai vēl kādu citu, un tas var dot būtisku triecienu viņu biznesam. Viņi, ja varēja, aizgāja prom ne tikai no Ventspils, bet arī Latvijas,” skaidroja Lembergs.
Pēc Lemberga teiktā, “sankciju iniciatori domāja, ka viņi iegūs politisku kapitālu, “nositot” Lembergu, bet izrādījās, ka tas ir sitiens pa valsti.”
Tāpat politiķis uzsvēra, ka Ventspils brīvostas pārvalde vienmēr ir bijusi valsts struktūra. Vienīgā atšķirība bija tāda, ka pirms sankcijām valdē bija arī četri pašvaldības pārstāvji.
“Šobrīd valdē ir tikai rīdzinieki un viņiem nospļauties par kravu apgrozījumu,” piebilda Ventspils mērs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
EM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk