Lembergs: Bijusī Tautas partija un JKP apvienojās, lai pārtrauktu ZZS eksistenci
Latvijas Zaļās partijas (LZP) izstāšanās no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un pievienošanās uzņēmēja Ulda Pīlēna “Apvienotajam sarakstam” skaidri parāda mērķi iznīcināt ZZS, Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresā sacīja Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs.
Pēc viņa teiktā, ilgstoši Latvijā tika vadīts politiskais process ar mērķi, lai Zaļo un zemnieku savienība pārstātu eksistēt kā organizēts politisks spēks. Par to liecina fakts, ka īsi pirms 14. Saeimas vēlēšanām pie politiskā apvāršņa parādījās visiem zināmi “Tautas partijas” līderi – Kučinskis un Pīlēns, kas, pēc Lemberga teiktā, “Tautas partijas” karogu nesa ar vienu mērķi – lai pēc parlamenta vēlēšanām ZZS nebūtu pārstāvēta parlamentā.
Pirmie priekšvēstneši par to, ka tāds notikums ir gaidāms, esot bijis 2010. gadā, kad pēc parlamenta vēlēšanām Zaļā partija taisījās pievienoties “Vienotībai” un “tikai pareizi vadot politisko procesu izdevās šo krīzes situāciju noairēt, ko lielākā daļa no partijas biedriem, no publiskās politikas veidotājiem un arī tautas vienkārši nepamanīja.”
“2013. gadā tas jau bija labi redzams – Rīgas vēlēšanās nevis startēja ZZS, bet atsevišķi startēja Zemnieku savienība un Zaļā partija, kas skaidri pateica, ka viņi bez ZZS gūs labus panākumus,” norādīja politiķis, piebilstot, ka neviena no partijām gan nepārvarēja 5% barjeru, kaut gan bija acīmredzami, ka kopā tas tiktu izdarīts.
Uz jautājumu, kāpēc tas tika darīts, Zaļā partija esot atbildējusi, ka, ja tā neatdalītos no ZZS, tad nebūtu saņēmusi naudu.
“Arī pagājušā gadā apvienojās divas puses – no vienas puses politiskie spēki, es to sauktu par “Tautas partiju”, un no otras puses Jaunā konservatīvā partija, aiz kuras stāv naudas maisi – vieni no Latvijas, otrs Ostaps Benders no Šveices. Par to tika samaksāts ar mērķi, lai ZZS pārstātu eksistēt kā politisks spēks,” sacīja Lembergs.
Tā esot ticis izveidots konkurents, kura darbību valdībā premjers Kariņš esot apzīmējis ļoti kodolīgi, nosaucot par īdētājiem. “Viņš gan to adresēja vienai konkrētai ministrei, bet patiesībā tas bija adresēts Apvienotajam sarakstam jeb jaunajai Tautas partijai,” piebilda Lembergs.
Vienlaikus viņš uzsvēra: “ZZS gan neizjuka, bet transformējās. ZZS kodols – Zemnieku savienība un tās vadītāji – viņi ne tikai nenodeva partija, bet noturēja veselu saprātu, spēja mobilizēties, spēja saglabāt kodolu nodaļās un gana sekmīgi ir pārstāvēti parlamentā.”
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk