Lemberga popularitātes fenomens

Neņemot vērā pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu izvērsto propagandu, tai skaitā, senās “oligarhu lietas” celšanu gaismā un nebeidzamos žurnālistu uzbrukumus, Lemberga popularitāte nav mazinājusies.
Lai arī ikdienā sekojot līdzi notikumu attīstībai politikā un sabiedrībā, pie Lemberga uzvārda, gluži kā piešūtas birkas, lasāmi tādi vārdi kā “oligarhs”, “smagos noziegumos apsūdzētais” un citi neglaimojoši salīdzinājumi, Ventspils mērs turpina pārsteigt ar savu harizmu un tiešumu, kas nereti cilvēkiem liekas pat simpātisks.
Ilggadējais Ventspils mērs Aivars Lembergs ir kļuvis par nozīmīgu pilsētas atpazīstamības simbolu. Lai arī pagājuši jau vairāk nekā divdesmit pieci gadi kopš Lembergs vada Ventspils domi, viņa popularitāte pilsētā un valstī kopumā nav mazinājusies. Kā liecina pašvaldību vēlēšanu rezultāti, daudzi novērtē Ventspils mēra entuziasmu un darba spējas, kā arī devumu Ventspils attīstībā un izaugsmē. Izmantojot sava uzņēmēja pieredzi, Lembergs var piedāvāt pilsētai plašas attīstības iespējas, jo nepieciešamā infrastruktūra pilsētai jau ir radīta. Tāpat viņš joprojām vairumam ir simpātisks kā politiķis, jo nebaidās būt tiešs un neērts.
Viņa popularitātes fenomenu apliecina pavisam vienkāršs piemērs – sociālā tīkla “Facebook” lapā “Latvija par Lembergu” Ventspils mēra kopbilde ar ģimeni ieguvusi gandrīz 900 “like” un komentāros lasāmi tikai pozitīvi vārdi. Turpretī interesanti, kāda būtu situācija, ja savas ģimenes kopbildi būtu ievietojusi Solvita Āboltiņa, Jānis Urbanovičs vai jebkurš cits plaši atpazīstams politiķis? Diez vai reakcija būtu uz pusi tik pozitīva kā Lemberga gadījumā.
Šķiet, ka Lemberga fenomens būtu tas, kuru sociologiem būtu vērts izpētīt. Lai cik slikti vārdi par Ventspils mēru neatrastos politiskajiem konkurentiem un žurnālistiem, viņš turpina pierādīt, ka sabiedrība joprojām viņam uzticas un ne velti atsevišķi politiķi baidās, ka līdz ar idejas par tautas vēlētu prezidentu īstenošanu, tā krēslu varētu ieņemt tieši Lembergs.
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk