• Tweet

Saistībā ar politiķa Aivara Lembergs apcietinājumu nav bijis iespējams ne vien noskaidrot apcietinājuma piemērošanas motivāciju, bet arī to pārsūdzēt, norādījusi Lemberga pārstāve, zvērināta advokāte Inese Nikuļceva.

Kā zināms, tiesībsargs Juris Jansons nesen ir sniedzis atzinumu par politiķa Aivara Lemberga pārstāves zvērinātas advokātes Ineses Nikuļcevas 2021. gada 8. aprīļa iesniegumu saistībā ar apcietinājuma piemērošanas tiesiskumu uz pirmās instances tiesas saīsinātā sprieduma pamata un pārsūdzības iespēju nenodrošināšanu. Tiesībsargs konstatējis, ka Rīgas apgabaltiesa savā saīsinātajā spriedumā neietvēra nekādu motivāciju, tādējādi pārkāpjot Lemberga tiesību uz brīvību pārkāpumu.

“Konkrētajā lietā Lemberga apcietinājums tiesas saīsinātajā spriedumā vispār nekādā veidā netika pamatots. Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa savā saīsinātajā spriedumā nav sniegusi pilnīgu nekādu pamatojumu un analīzi, kāpēc konkrētajā gadījumā ir piemērojams apcietinājums, nevis saglabājams vai nosakāms kāds cits personas tiesību mazāk ierobežojošs drošības līdzeklis, tiesībsargs konstatē Aivara Lemberga Satversmes 94. pantā un Konvencijas 5. panta 1. punktā noteikto tiesību uz brīvību pārkāpumu,” pausts Jansona atzinumā.

Nikuļcevas iesniegumā norādīts, ka ne apcietinājuma piemērošanas faktiskā motivācija, ne juridiskā motivācija saīsinātajā spriedumā nav norādīta. Tāpat spriedumā nav norādīta lēmuma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu pārsūdzēšanas kārtība. Lai arī Aivara Lemberga aizstāvis zvērināts advokāts Māris Grudulis lūdza Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģiju izsniegt pilna lēmuma par apcietinājumu kopiju, no kuras apcietinātais uz viņa aizstāvji varētu saprast apcietinājuma iemeslus un pamatojumu, tas netika izdarīts. Arī citas sūdzības noraidītas.

“Konkrētajā gadījumā Lemberga apcietinājums ir patvaļīgs un nesamērīgs. Pirmkārt, nav zināmi apcietinājuma iemesli un objektīvi nepastāv iespējas noskaidrot apcietinājuma iemeslus līdz 2021. gada 22. jūnijam, kad tiks sastādīts Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas pilnais spriedums. Turklāt Lembergs un viņa aizstāvji arī nav uzklausīti pirms lēmuma par apcietinājuma pieņemšanas. Tas, ka pirmās instances tiesa ir notiesājusi Aivaru Lembergu, neveido automātisku pamatu drošības līdzekļa apcietinājuma piemērošanai. Otrkārt, objektīvi nav rodams pamatojums, kāpēc nepieciešams piemērot apcietinājumu. Iepriekš Aivaram Lembergam kriminālprocesā bija piemērots drošības līdzeklis apcietinājums un mājas arests. Tomēr šie drošības līdzekļi tika atcelti, sniedzot pamatojumu, ka to piemērošanas turpināšanai nav nepieciešamības. Kopš šo drošības līdzekļu atcelšanas Aivars Lembergs nav mēģinājis izvairīties no kriminālprocesa, ir godprātīgi piedalījies tiesas sēdēs, nav mēģinājis bēgt vai veikt jebkādas citas darbības, kas varētu traucēt kriminālprocesu vai varētu apdraudēt galīga sprieduma kriminālprocesā izpildi, pat ja tas būs notiesājošs. Tāpēc apcietinājuma piemērošana konkrētā gadījumā ir arī acīmredzami nesamērīga,” pausts iesniegumā tiesībsargam.

Līdz 2021. gada 22. jūnijam saistībā ar Lemberga apcietinājumu nav bijis iespējams ne vien noskaidrot apcietinājuma piemērošanas motivāciju, bet arī to pārsūdzēt: “Pat ja tiesai būtu pamats uzskatīt, ka persona varētu apdraudēt galīga sprieduma kriminālprocesā izpildi, būtu jāizvērtē iespēja piemērot mazāk ierobežojošus, samērīgus drošības līdzekļus, piemēram, mājas arestu, drošības naudu, aizliegumu izbraukt no valsts. Turklāt mūsdienās ir iespējams veikt totālu kontroli, izmantojot elektroniskos līdzekļus (aproci) par to, vai drošības līdzeklis netiek pārkāpts.”

Intervijā “Neatkarīgajai” komentējot tiesībsarga Jura Jansona atzinumu, ka ir pārkāptas Lemberga tiesības uz brīvību, viņa norādīja, ka kamēr nebija publiskots pilnais spriedums, Rīgas apgabaltiesai bija jāreaģē. “No tiesībsarga atzinuma noprotams, ka tiesībsargs ar tiesu ir sazinājies. Tādējādi tiesai acīmredzami bija zināms, ka situācija ar apcietinājumu nav tiesiska. Tajā pašā laikā Rīgas apgabaltiesai no 22. februāra līdz 22. jūnijam, līdz pilnajam spriedumam, no aizstāvības puses visu laiku tika rakstīti dažādi lūgumi sniegt apcietinājuma pamatojumu, pārskatīt drošības līdzekli un tā tālāk. Taču visi šie lūgumi tika noraidīti, sakot – kamēr nav pilnā sprieduma, neko nevar darīt. Tā kā tas acīmredzami bija nepareizi, Rīgas apgabaltiesai bija jāņem vērā cilvēktiesību aspekts, ne tikai Kriminālprocesa likuma normas. Šobrīd situācija ir tāda, ka pamatojums par apcietinājuma piemērošanu ir sniegts pilnajā spriedumā, kurš parādījās 22. jūnijā. Cits jautājums, vai šim pamatojumam var piekrist,” pauda tiesību eksperte.

“Ja cilvēks jau ir saņēmis pirmās instances spriedumu un tiek piemērots drošības līdzeklis apcietinājums, ir jābūt konkrētiem faktiem, ka viņš grasās bēgt vai kādu apdraudēt, nevis balstīt lēmumu uz pieņēmumiem. Bet, ja runājam par to, kādi ir secinājumi, tad tie varētu būt divi. Rīgas apgabaltiesa acīmredzami nepareizi interpretē Kriminālprocesa likumu, ka laikā, kad stāda pilno spriedumu, kas konkrētajā gadījumā bija četri mēneši, neko nevar darīt savai aizstāvībai. Tā nav pareiza interpretācija. Arī šajā laikā, tāpat kā jebkurā citā laikā, aizstāvībai ir jābūt tiesībām lūgt pārskatīt piemēroto drošības līdzekli un tiesai tas ir jāizskata. Ir jāievēro norma, ka ik pa diviem mēnešiem jāvērtē apcietinājuma piemērošanas nepieciešamība, pat ja nav aizstāvības lūguma to vērtēt. Ja tiek uzskatīts, ka šī Rīgas apgabaltiesas interpretācija ir pareiza, ka neko nevar darīt, tad Kriminālprocesa likumā ir jāparedz, kas notiek ar apcietinājumu pilnā sprieduma rakstīšanas laikā, kas var ilgt četrus mēnešus, bet to var rakstīt arī divus gadus,” sacīja Nikuļceva.

Kā zināms, saistībā ar apcietinājumu Lembergs jau ir vērsies ar sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Foto: F64