• Tweet

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Padome pauž neapmierinātību ar līdzšinējo pieredzi valsts pārvaldes rīkoto vadītāju atlases organizēšanā, jo tā grauj uzticēšanos valsts pārvaldei. LDDK aicina pilnveidot pieeju valsts iestāžu vadītāju atlases konkursu organizēšanā, vienlaikus turpinot iesaistīt darba devēju pārstāvjus šajos procesos.

Šobrīd valsts iestāžu vadītāju atlases process liek apšaubīt administratīvo resursu izlietojuma lietderību un neveicina nevalstisko organizāciju motivāciju un uzticēšanos valsts pārvaldei. LDDK Padomes locekļi un darbinieki iegulda ievērojamus resursus, lai nodrošinātu darba devēju pārstāvību un kompetences amatu kandidātu atlasē. Ja tiekam iesaistīti šajos procesos, tad sagaidām cieņu pret mūsu laiku un darbu, pretējā gadījumā – ministri var ieviest sistēmu, kur politiski izvēlas vadītājus, un attiecīgi uzņemties pilnu atbildību par rezultātu.

LDDK prezidents Andris Bite norāda: “LDDK ikdienā aktīvi iesaistās gan valsts iestāžu, gan valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību vadītāju atlases komisijās, kuri līdz šim rīkoti ar nolūku būt caurspīdīgi un demokrātiski. Diemžēl pieredze rāda, ka bieži konkursos uz svarīgiem amatiem valsts un pašvaldību sektorā trūkst atbilstošas kandidatūras, uz konkursiem piesakās vieni un tie paši kandidāti, vai tie noslēdzas bez rezultāta, un netiek sniegts detalizēts skaidrojums par iemesliem, kāpēc atlases komisiju izvēlētie kandidāti netiek virzīti apstiprināšanai.”

Arī nesen bez rezultāta noslēgtais konkurss uz Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) vadītāja amatu aizņēma vairākas nedēļas laika, kurās LDDK deleģētais pārstāvis, LDDK prezidents Andris Bite, iesaistījās ar mērķi atlasīt un apstiprināšanai amatā virzīt darba devēju ieskatā vispiemērotāko kandidātu šim nozīmīgajam amatam.

Būtiski, lai valsts iestāžu vadītāju atlases procedūra veicinātu sabiedrības un nevalstisko organizāciju uzticēšanos – būtu balstīti skaidros nosacījumos, metodikā un īstenoti caurskatāmos procesos. LDDK Padome, pēc kritiska līdzšinējās pieredzes izvērtējuma, ir gatava iesaistīties arī jaunajā Ekonomikas ministrijas izsludinātajā konkursā uz LIAA vadītāja amatu savu kompetenču un pieejamo laika resursu ietvaros, tomēr norāda uz labas pārvaldības principu trūkumu līdzšinējo konkursu norisē – tas nedrīkst atkārtoties. Ir jāpanāk pieņemto lēmumu caurskatāmība un labas korporatīvās pārvaldības pasākumu ieviešana valsts iestāžu amatpersonu izvēlē – ne tikai vārdos, bet arī darbos.