• Tweet

Šodien Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru Kabinetam, Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Labklājības ministrijai par priekšlikumiem prioritātēm likumprojektā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.

Vēstulē LBAS uzsver, ka jau ilgstoši nav pārskatīta darbaspēka nodokļu politika, tā rezultātā veicinot efektīvo darbaspēka nodokļu likmju pieaugumu. Lai novērstu situāciju, kurā darba ņēmējam, pieaugot darba samaksai un nemainīgas darbaspēka nodokļu politikas rezultātā palielinās darbaspēka nodokļu slogs pret reālo darba samaksu, kas mazina darba ņēmēja pirktspēju, LBAS norāda uz nepieciešamību 2025. gada budžeta ietvaros paredzēt izmaiņas darbaspēka nodokļu politikā.

LBAS rosina 2025. gadā noteikt minimālo bruto algu 750 eiro apmērā, vienlaikus paaugstinot arī neapliekamo minimumu līdz 600 eiro un pārskatot tā piemērošanas robežas, attiecīgi nosakot maksimālā neapliekamā minimuma piemērošanas robežu līdz 1000 eiro, kā arī paaugstinot robežu, līdz kurai tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums – 2000 eiro.

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums Latvijā nav paaugstināts divus gadus pēc kārtas, tāpēc LBAS vērš uzmanību, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sanāksmē (SDA) 2024. gada 17. aprīlī tika pieņemts lēmums atbalstīt neapliekamā minimuma piesaisti minimālajai darba bruto algai, un to noteikt vismaz 80% apmērā. Vienlaikus LBAS rosina turpmākajiem gadiem ieviest pārejas grafiku, kas līdz 2027. gadam sasniegtu rosināto minimālās algas līmeni 50% apmērā no vidējās darba samaksas iepriekšējā gada 1. ceturksnī. Grafiks nozīmētu, ka, 2025. gadā ieviešot minimālo algu 750 eiro apmērā, tā veidotu 46,2% no šā gada 1. ceturkšņa vidējās darba samaksas, 2026. gadā minimālajai algai būtu jāsasniedz 47,5%, savukārt 2027. gadā – 50%.

Jau ilgstoši nav pārskatīts arī atvieglojums par apgādībā esošām personām, kas kopš 2020. gada ir noteikts 250 eiro līmenī. LBAS iestājas arī par atvieglojuma par apgādībā esošām personām celšanu apmērā, kas kompensē patēriņa cenu pieaugumu Latvijā. Kopš 2020. gada sākumu patēriņa cenu pieaugums veido 33,9%, kas nozīmētu atvieglojuma celšanu līdz vismaz 330 eiro mēnesī.

Izvērtējot FM analizētos darbaspēka nodokļu scenārijus, LBAS norāda uz nepieciešamību nākotnes darbaspēka nodokļu politikā saglabāt progresivitātes principu, kas atbilstoši OECD un Eiropas komisijas rekomendācijām samazina nodokļu slogu mazo un vidējo algu saņēmējiem, vienlaikus nodrošinot lielāku progresivitāti lielajām algām. Vērtējama nodokļu sloga ietekme uz reģionālo konkurētspēju Baltijā, vienlaikus saglabājot ienākumu nevienlīdzības mazināšanas principus. LBAS atbalsta turpmākai izvērtēšanai sekojošos scenārijus:

• Scenārijs Nr. 1A, priekšlikums pārejai uz fiksētu neapliekamo minimumu, bet mainot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresivitātes robežas uz progresīvāku IIN likmju piemērošanu;
• Scenārijs Nr. 3A, diferencētā neapliekamā minimuma saglabāšanu, un IIN otrās likmes paaugstināšanu, vienlaikus paaugstinot IIN piemērošanas sliekšņus. Kas, sākot ar 2025. gadu, ieviešami atbilstoši iepriekš vēstulē norādītajām robežām.

LBAS atkārtoti uzsver, ka, lai veicinātu sociālo partneru autonomiju, kā arī izpildītu Eiropas Savienības Direktīvas par adekvātu minimālo algu ES 4.panta “Koplīguma sarunu par algu noteikšanu veicināšana,” prasības, nepieciešams paplašināt koplīgumos izmantojamos instrumentus. Tostarp, ziņojuma 79. punktā minētos sociālo partneru priekšlikumus palielināt darba koplīgumā noteikto darbinieka ēdināšanas izdevumu un ārstniecības izdevumu limitu (t.sk. priekšlikums līdz 1 000 eiro gadā (83,33 eiro mēnesī)/ līdz 100 eiro mēnesī) (pašlaik – 480 eiro gadā/ 40 eiro mēnesī). Paplašināt IIN atvieglojumu grozu ar darba devēja izdevumiem par darbinieka: transporta izdevumiem uz un no darba; izdevumiem par dienesta viesnīcas, mītnes vietas un citu izmitināšanas izdevumu atlīdzināšanu darbiniekiem (atvieglojumi izdevumiem par darbinieka izmitināšanu, tādējādi veidojot darbaspēka mobilitātes pakotni un risinot darbaspēka pieejamības ierobežojumu); kā arī attiecināt atvieglojumus uz budžeta iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās nodarbinātajiem.

Ņemot vērā, ka turpmāk Eiropas Savienības ekonomikas un sociālās politikas koordinēšanas un uzraudzības instrumenta – Eiropas semestra ietvaros ir plānotas būtiskas izmaiņas fiskālās politikas plānošanas mehānismā, ar Vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu (Nacionālo plānu) aizstājot Nacionālo reformu programmu un Stabilitātes programmas, LBAS aicina savlaicīgi un pēc būtības iesaistīt sociālos partnerus Nacionālā plāna izstrādē.

LBAS iestājas pret taupības politikas veikšanu uz valsts budžeta iestādēs strādājošo darbinieku rēķina un arī 2025. gadā iezīmēt finansējumu darba algu palielināšanai darbiniekiem, kas algu saņem no valsts budžeta – veselības aprūpes darbiniekiem, pedagogiem, iekšlietu drošības dienestu, jo īpaši valsts policijas darbiniekiem, kultūras darbiniekiem, dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai nepieciešamajam darbaspēkam u.c.