• Tweet

Straujā un ar slimnīcām nesaskaņotā to finansēšanas reforma var kritiski ietekmēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visā Latvijā, un īpaši sāpīgi tā skars reģionu iedzīvotājus. Saskaņā ar slimnīcās saņemto informāciju nesamērīgi tiek samazināts finansējums tieši mazajām Latvijas lokālajām 2. un 3. līmeņa slimnīcām. Pieejamo finansējumu stacionāru ārstniecības pakalpojumu nodrošināšanai 2026. gadam tiek plānots samazināt vismaz par 10% jeb vairāk nekā pieciem miljoniem eiro, kas ir ievērojams un pat kritisks līdzekļu samazinājums Latvijas reģionos dzīvojošo un speciālās aprūpes pakalpojumu, kā, piemēram, dzemdniecības un traumatoloģijas, pacientu ārstēšanai.

Atklātā vēstule par izmaiņām slimnīcu finansējuma modelī, kas ievērojami ietekmēs veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti Latvijā:

“Mēs, apakšā parakstījušies Latvijas slimnīcu vadītāji, vēršamies pie Latvijas veselības aprūpes politikas veidotājiem, lai paustu bažas par turpmāku veselības pakalpojumu pieejamību un kvalitāti Latvijā.

Straujā un ar slimnīcām nesaskaņotā slimnīcu finansēšanas reforma var kritiski ietekmēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visā Latvijā un sevišķi sāpīgi atsauksies uz reģionu iedzīvotājiem. Saskaņā ar slimnīcās saņemto informāciju, nesamērīgi tiek samazināts finansējums tieši mazajām Latvijas lokālās 2. un 3. līmeņa slimnīcām (turpmāk – Slimnīcas). Pieejamais finansējums stacionāru ārstniecības pakalpojumu nodrošināšanai 2026. gadam tiek plānots samazināt vismaz par 10% jeb vairāk kā 5 miljoniem eiro, kas ir ievērojams un pat kritisks līdzekļu samazinājums Latvijas reģionos dzīvojošu un speciālās aprūpes pakalpojumu kā dzemdniecības un traumatoloģijas pacientu ārstēšanai.

Samazinot finansējumu reģionu Slimnīcām, pastāv risks zaudēt ārstus un medicīnas personālu, jo jau šobrīd lokālās Slimnīcas ir spiestas konkurēt gan ar privātajiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, gan lielajām Rīgas slimnīcām. Ņemot vērā, ka no š. g. janvāra pieaug arī valstī noteiktās minimālās algas apjoms, šī problēma vēl vairāk saasināsies. Personāla izmaksas ārstniecības iestādēs veido 70–85%, atlikušo daļu veidojot medikamentiem, medicīnas precēm, izmeklējumiem u. c. kategorijām, kurās nav iespējas rast ietaupījumu, jo to cenu nenosaka ārstniecības iestādes.

Šim, 2026. gadam, plānotais maksājums par vienu pacientu 2. un 3. līmeņa slimnīcām tiek plānots samazināt par 8–21% (skatīt 1. pielikumu). Lai iekļautos būtiski samazinātajā finansējumā, Slimnīcās būs nepieciešams pārtraukt diennakts operāciju bloka nodrošināšanu akūtajām vajadzībām, kā arī līdz pat 50% samazināt aprūpes personālu visos diennakts stacionāra profilos. Šīs darbības kritiski ietekmēs gan plānveida, gan neatliekamo pacientu veselības aprūpes kvalitāti un, kritiskās situācijās, arī pacientu dzīvību glābšanu.

Lielākā daļa Slimnīcu pēdējos gados ir veikušas ievērojamas investīcijas gan pārvaldības sistēmu uzlabošanā, gan medicīnas aprīkojumā un nepārtrauktā personāla kvalifikācijas paaugstināšanā, tādejādi uzlabojot pakalpojumu pieejamību un aprūpes kvalitāti, bet šie fakti šobrīd no ierēdņu puses tiek klaji ignorēti, jo ir saņemts tiešs uzdevums veikt finansējuma pārdali, kur cietēji, galvenokārt, ir tieši 2. un 3. līmeņa Slimnīcas (skatīt 2. pielikumu) un vēl dažas citas. Piedāvātie finansējuma samazinājuma kompensējošie mehānismi par labu plānveida medicīniskajai palīdzībai, pat ne par 10% nespēj segt neatliekamajai medicīnai plānoto finansējuma samazinājumu.

Kā iepriekš ziņots, slimnīcas 2026. gada 5. janvārī saņēma Nacionālā veselības dienesta stacionārā finansējuma plānu 2026. gadam, kas paredz finansējuma maiņu virknei stacionāru un kas ir pretrunā ar iepriekš ministrijā apstiprinātajiem t. s. DRG (Diagnosis Related Group) finansēšanas principiem un tiesisko paļāvību. Minētais plāns tiek balstīts Veselības ministrijas rosinātajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”, kas ir pieņemti nekonsultējoties ar slimnīcām, neveicot finanšu ietekmes izvērtēšanu un ignorējot veselības aprūpes pakalpojumu nepieciešamības realitātes.

Tāpēc mēs, apakšā parakstījušies Latvijas Slimnīcu vadītāji, lūdzam Veselības ministru nekavējoties apturēt iepriekš minēto slimnīcu stacionāru finansēšanas kārtības izmaiņas! Jebkurām tik būtiskām un kritiskām izmaiņām lūdzam veikt sociāli – ekonomisko izvērtējumu atbilstoši reālajai situācijas Latvijas veselības aprūpes pakalpojumu nepieciešamībā un konsultējoties ar Latvijas slimnīcām, kas sniedz neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus reģionos.

Vēlamies uzsvērt, ka pilnvērtīga un uz pacientu vajadzībām vērsta veselības aprūpes sistēma nav tikai nācijas dzīvildzes un dzīves kvalitātes veicināšanas jautājumus, bet arī valsts drošības un pastāvēšanas jautājums esošajā nestabilajā ģeopolitiskajā situācijā.”

Vēstuli parakstījuši:

• Anita Žukova
• Marģers Zeitmanis
• Leons Zariņš
• Andris Aniņš
• Līga Šerna
• Dainis Širovs
• Skaidrīte Žukova
• Domnikija Putniņa