• Tweet

Latvijas Slimnīcu biedrība uzskata, ka, veselības aprūpes finansējums tiek dalīts neatbilstoši sabiedrības vajadzībām.

Lai arī valdība atbalstījusi vēl papildus 5,1 miljona latu piešķiršanu veselības aprūpei 2013. gadā, to sadalot, atbildīgās amatpersonas nav ņēmušas vērā reālās pacientu vajadzības. Nesamērīgi liels finansējums tiek piešķirts mākslīgajai apaugļošanai, observācijas jeb novērošanas gultām, bet sasāpējušajām problēmām – rindu mazināšanai uz izmeklējumiem, speciālistu konsultācijām, onkoloģijas programmai, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai, locītavu protezēšanai piešķirts vien simbolisks papildinājums.

Latvijas Slimnīcu biedrība pauž neizpratni par to, kā sadalīti ar Ministru Kabineta 27.augusta lēmumu Veselības aprūpes nozarei 2013. gadam piešķirtie vairāk kā 5 miljoni latu. “Tam, ko slimnīcu vadītāji ir prasījuši, lai nodrošinātu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu Latvijas slimnīcās arī šī gada nogalē un mazinātu rindas uz speciālistu konsultācijām, izmeklējumiem un operācijām finansējums nav piešķirts vai arī ir tikai simbolisks.”

Apstākļos, kad slimnīcās pie atsevišķiem speciālistiem rindas ir vairāku mēnešu garumā un sāpes cieš jau dzimušie bērni, papildus līdzekļi 200 000 latu apmērā tiek piešķirti mākslīgās apaugļošanas procedūrām, ko veic tikai dažas privātās klīnikas Latvijā. Turklāt šādu procedūru efektivitāte ir tikai 30%, atzīst speciālisti. “Tas, ka papildus nauda tiek piešķirta Mātes un bērna veselības uzlabošanas programmai ir labi, taču apstākļos, kad tieši bērni gaida rindās uz izmeklējumiem, pie speciālistiem un cieš sāpes, šāds finansējuma sadalījums ir nepieņemams,” norāda Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs. Tā ir amatpersonu apzināta privāto klīniku lobija slēpšana aiz skaistiem lozungiem. Gadījums ar 13 gadīgo meitenīti, kas vairākas dienas Vidzemē nevarēja tikt pie ortolaringologa, jo šauras kvalifikācijas speciālisti reģionos trūkst, ir tikai viens no piemēriem. Bijuši gadījumi, kad pacients ar asiņojošu degunu tiek vests no Daugavpils uz Rīgu. Tāpat trūkst finansējuma jaundzimušo intensīvai ārstēšanai Rīgas dzemdību namā , kur valsts apmaksā dzemdību skaita pieaugumu, bet piemirst maksāt par jaundzimušo intensīvo terapiju.

Tāpat nesamērīgs ir finansējuma sadalījums ambulatorajiem, stacionārajiem pakalpojumiem un neatliekamajai palīdzībai. Kamēr onkoloģisko slimību ārstēšanai no vairāk kā 5 miljoniem latu piešķirti tikai 494 500 Ls, sirds slimību ārstēšanai – 99 430 lati, lielo locītavu endoprotezēšanai 86 218 lati, observācijas jeb novērošanas gultām, kurām slimnīcas papildus naudu nav lūgušas, papildus piešķirti teju 2 miljoni latu (1 814 519 Ls), lai gan onkoloģiskās un sirds slimības ir Latvijas iedzīvotāju galvenie nāves iemesli.

Arī Valsts neatliekamās palīdzības dienests (NMPD) atkal saņēmis ievērojamu budžeta papildinājumu. Jau no 2013.gada maijā Ministra kabineta piešķirtā 7 miljonu latu papildus finansējuma veselības aprūpes nozarei NMPD saņēma papildus 789 479 Ls, bet no augustā piešķirtajiem 5. miljoniem latu vēl 446 921 Ls. Ievērojamais papildus finansējums dienestam piešķirts, lai tas varētu segt siltumenerģijas, elektroenerģijas un degvielas iegādes pieauguma izmaksas un spētu norēķināties par transporta nomu ar privāto AS Rīgas Sanitārā transporta bāze. Tikmēr slimnīcām netiek kompensēti minētie sadārdzinājumi un pārskatīti tarifi. Arī no nākamajā gadā plānotā papildus finansējuma sadārdzinājumu kompensācijai papildus piešķirts vien nepilns pusmiljons latu.

Jau jūlijā Latvijas Slimnīcu biedrība nosūtīja vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, paužot satraukumu par situāciju nozarē un norādot, ka ir apdraudēta veselības aprūpes pieejamība iedzīvotājiem Latvijas reģionos, līdz šim atsaukusies ir vien LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kā arī atsevišķi deputāti. Ministru prezidents pagaidām nav atradis laiku, lai tiktos ar Latvijas Slimnīcu biedrību, bet plāno to darīt tuvākajā nākotnē.

Tikmēr Latvijas Slimnīcu Biedrība 9.oktobrī ar Latvijas pašvaldību pārstāvjiem – reģionu slimnīcu kapitāldaļu turētājiem, diskutēs, kā uz esošās valdības attieksmi pret veselības aprūpi reaģēt turpmāk. Tostarp tiks apsvērts, vai nākamajā gadā pašvaldību slimnīcas slēgs līgumus ar valsti par neatliekamās un stacionārās palīdzības nodrošināšanu.

Avots: nra.lv