• Tweet

Latvijas Nacionālajā teātrī režisors Vladislavs Nastavševs iestudē Federiko Garsijas Lorkas “Asins kāzas”. Pirmizrāde 28.maijā.

Luga, kas žanriski tiek dēvēta par “lauku traģēdiju”, ir eksistenciāla izvēles situācija starp sabiedrības uzliktajiem pienākumiem, tradīcijām un zemapziņas kaislībām. Lugas varoņi ir vienkārši cilvēki, lauku tipāži – Līgava, Līgavainis, viņu vecāki, radi un kaimiņi, kuru dzīves gaitu nosaka paaudzēs noslīpēts ritējums – dzimšana, pieaugšana, tiekšanās pēc turības, precības, bērnu radīšana un darbs, kas noved pie šī paša rata nākamā, identiskā pagrieziena. Taču Lorkas pasaulē pa naksnīgo mežu mēnesnīcā pastaigājas Nāve ubadzes izskatā, viņu sastapt nav retums, tāpēc izvēle starp pienākumu un kaislībām allaž tiecas nosvērties karstasinīgākajā pusē. Jo “kad jūtas kā asmens iedzen savas saknes tieši sirdī, tās neviens nevar izraut”. Gan mīļas, gan draudīgas jūtas.

Režisors paredzējis, ka pēc 12 gadu pārtraukuma Nacionālā teātra skatītājiem atkal būs iespēja vērot izrādi arī pašiem atrodoties uz teātra Lielās skatuves.

Lomās: Daiga Kažociņa, Raimonds Celms, Agnese Cīrule, Kaspars Dumburs, Egils Melbārdis, Liene Sebre, Lolita Cauka, Marija Bērziņa, Uldis Siliņš, Jurģis Spulenieks, Kristaps Ķeselis, Kārlis Tols un arī pats Vladislavs Nastavševs.

Scenogrāfs, kostīmu koncepcijas un mūzikas autors Vladislavs Nastavševs, kostīmu māksliniece Rūta Kuplā, gaismu mākslinieki Igors Kapustins un Oskars Pauliņš, mākslinieks-tehnologs Edgars Kļaviņš.

Federiko Garsija Lorka ir izcilākais 20. gadsimta spāņu dzejnieks, dramaturgs, mākslinieks, režisors un viens no ievērojamākiem spāņu māksliniekiem vispār. Tieši Federiko Garsijas Lorkas daiļrade pagājušā gadsimta divdesmitajos, trīsdesmitajos gados pasaules literatūrā uzbūra un nostiprināja priekšstatus par „īsto” Spāniju, kuru iepazīt joprojām steidzas daudzi par dzejnieku neko nezinoši tūristi.

Dzimis 1898. gadā. Nogalināts 38 gadu vecumā noslēpumainos apstākļos Spānijas Pilsoņu kara laikā, 1936. gadā naktī uz 19. augustu, iespējams, fašistu ģenerāļa Franko rokaspuiši šo slepkavību veica ne tikai viņa aktīvās sabiedriskās darbības, bet arī seksuālās orientācijas dēļ. Viņa kapa vieta joprojām nav atrasta. Viņa grāmatas tika publiski dedzinātas Granādas centrā, visā Spānijā viņa darbi bija aizliegti līdz 1954. gadam un cenzēti līdz pat 1975. gadam – militārā diktatora Franko nāvei.

Lorkas lugas, kas iestudētas Latvijā – „Daiļā kurpniece”, „Bernardas Albas māja”, „Dona Perlimplina mīlestība”, „Asins kāzas”. Lorkas dzejas izlase „Kliedziens” Knuta Skujenieka atdzejojumā iznākusi 1971. gadā un ir bibliogrāfisks retums.

Lorkas „Lekcijas”, latviski izdotas 2013. gadā. Publiski nolasīto lekciju kopa, kurās Lorka aplūko mākslas dzimšanu, dzejas fenomenu, tautas dziesmas, Spānijas garu un duendi – īpašu jēdzienu mākslā, ko iespējams pielāgot arī dzīvei.

Foto: Publicitātes