• Tweet

VSIA “Latvijas Koncerti” aicina uz “Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertu” šī gada 24. janvārī, kur uz Latvijas Nacionālās operas skatuves satiksies Latvijas profesionālie simfoniskie orķestri: “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris”, “Latvijas Nacionālās operas orķestris”, kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un “Liepājas Simfoniskais orķestris”. Koncerta solisti būs vijolniece Magdalēna Geka, pianists Matīss Žilinskis un klarnetists Mārtiņš Circenis. Programmā latviešu komponistu – Emīla Dārziņa, Arvīda Žilinska, Artura Maskata, Romualda Kalsona, Aleksandra Avrameca, Andra Dzenīša, Pētera Plakida un Jāņa Petraškeviča skaņdarbi. Koncerts būs klausāms Latvijas Radio 3 “Klasika” tiešraidē plkst. 19.00.

2025. gads iezīmē apaļus divdesmit gadus kopš pirmā “Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerta”. Laika gaitā šī vērienīgā iecere pāraugusi nozīmīgā tradīcijā un kļuvusi par stabilu Latvijas koncertdzīves sastāvdaļu. Arī šoziem uz vienas skatuves satiksies visi Latvijas profesionālie simfoniskie orķestri, jaunu elpu piešķirot nepelnīti piemirstām klasiskām vērtībām un mūslaiku meistardarbiem, sabalsojoties ar spilgtiem pašmāju solistiem. Atšķirībā no ierastās Lielās ģildes atmosfēras, 24. janvāra lielkoncerts aicina latviešu mūziku svinēt Latvijas Nacionālās operas ēkā.

Jau tradicionāli vakara ieskandināšana uzticēta “Liepājas Simfoniskajam orķestrim”, kura uzmanības lokā šoreiz ir divu izcilu latviešu melodiķu skaņu audekli. Pie diriģenta pults esot kolektīva mākslinieciskajam vadītājam Guntim Kuzmam, lielkoncertu atklās ar Artura Maskata Tango. ”Augusta zvaigznes”. Un līdzās šim skaņdarbam likts ārkārtīgi saistošs un dziļi personisks mūsdienu Latvijas iedvesmots lielformāta skaņu gleznojums – Andra Dzenīša Otrā simfonija “Silts vējš”, kas atzīta par “Lielās mūzikas balvas 2022” gada jaundarbu.

Viena no lielkoncerta lielākajām intrigām ir Dzenīša vienaudža Jāņa Petraškeviča jaundarbs “vārdi ar izzudušiem burtiem”. Par būtiskiem radošiem impulsiem šī viendaļīgā vijolkoncerta tapšanā komponists dēvē gan iztēlotu ceļojumu laikā un telpā, gan melanholisku vientulību simbolizējošas atsauces uz Franča Šūberta dziesmu “Leijerkastnieks”, kā arī vijolnieces Magdalēnas Gekas fenomenālo spēli, kurā degsmīgs temperaments savijas ar aizkustinošu dziļumu. Izsmalcinātā skaņu juveliera partitūras lasījumā spilgtā māksliniece sabalsosies ar saviem kolēģiem – Normunda Šnē izloloto kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”, koncertmeistares ampluā šoreiz nomainot pret solistes lomu.

Ierasto orķestra bedri savukārt nomainot pret Baltā nama skatuvi, Mārtiņa Ozoliņa vadītais “Latvijas Nacionālās operas” orķestris atskaņos Emīla Dārziņa “Melanholisko valsi”, kā arī ļoti īpaša solās būt atkalsatikšanās ar liriķa Arvīda Žilinska mūziku, jo solista loma viņa 1945. gadā komponētā Koncerta klavierēm un orķestrim otrās daļas lasījumā uzticēta komponista un pianista mazmazdēlam Matīsam Žilinskim – vienam no spilgtākajiem jaunās paaudzes džeza romantiķiem.

“Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris” savu uzstāšanos sāks ar  Romualda Kalsona skaņdarbu “Retrospekcija”, savukārt, Aleksandra Avrameca skaņumākslā spoža tehnika savijas ar saistošu tēlainību un īpašu interesi par faktūras daudzslāņainību. To apliecina arī “Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim” rakstītais jaundarbs “Ausma”, kurā radoši pētīts gaismas un spožuma jēdziens mūzikā. Pie diriģenta pults stājoties pasaules slavas priekšvakarā esošajam Aivim Greteram un solista lomā iejūtoties izsmalcinātajam klarnetistam Mārtiņam Circenim, lielkoncertu noslēgs 1993. gadā tapusī “Vēl viena Vēbera opera” – viena no iespaidīgākajām izcilā stilizētāja un instrumentācijas lielmeistara Pētera Plakida koncertžanra partitūrām.

Biļetes ir iespējams iegādāties „Biļešu paradīze“ kasēs un internetā.