• Tweet

Starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International (TI) ir publicējusi Korupcijas uztveres indeksa (KUI) 2022. gada rezultātus. Salīdzinot ar 2021. gadu, Latvijas rādītājs ir nemainīgs – 59 punkti no 100 un ir ievērojami zemāks nekā virknē citu Eiropas Savienības (ES) un OECD (Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas) valstu. Latvijas sniegums norāda, ka Latvijai neizdosies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (NAP) noteikto mērķi – 2024. gadā sasniegt 64 punktus un 2027. gadā – 67 punktus. Šo pārliecību palielina arī fakts, ka Krišjāņa Kariņa jaunās valdības deklarācijā, lai arī ir novērtēta korupcijas mazināšanas nozīme kopējās valsts drošības spēcināšanā, nav aprakstīti veicamie pretkorupcijas pasākumi. Ir sajūta, ka apzināmies korupcijas negatīvo ietekmi, bet praktiski nespējam uz to iedarboties.

No KUI rādītāja analīzes secināms, ka, Latvija nepietiekami ievieš drosmīgus pretkorupcijas pasākumus politiskā godaprāta (political integrity), biznesa godaprāta (business integrity) un publisko resursu izšķērdēšanas novēršanas jomās.

Politiskās godaprāta jomā Latvijas rādītājs (49 no 100 punktiem) ir zemākais ES un ierindo Latviju vienā līmenī ar Grieķiju, Slovākiju, Poliju, Maltu, Ungāriju un Rumāniju, atpaliekot no Igaunijas par 26 punktiem un no Lietuvas par 9 punktiem. Biznesa integritātes jomā rādītājs ir 52 punkti no 100 un tas ir vērtējums, kurā Latvija visvairāk atpaliek no Igaunijas un norāda uz to, ka bieži tiek veikti nedokumentēti papildu maksājumi – “kukuļi”, lai saņemtu kaut ko pretī. Biznesa integritātes vērtējumu negatīvi ietekmē arī skandāli par publisko resursu un ES fondu līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu un izšķērdēšanu un konkurences kropļošanu dažādos tautsaimniecības sektoros un amatpersonu atbildības līmeņos – no pašvaldībām līdz nacionālajam līmenim.

Delnas direktore Inese Tauriņa skaidro: “Korupcija grauj lēmumu pieņēmēju un valdības rīcībspēju aizsargāt sabiedrību un ir drauds nacionālajai un globālajai drošībai un valsts demokrātiskai attīstībai. Latvijai jārīkojas daudz izlēmīgāk kā līdz šim, nosakot korupcijas novēršanu un apkarošanu kā valstisku prioritāti ikdienas darbos. Piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021.–2025. gadam pieņemšanai bija jānotiek jau vairāk nekā pirms diviem gadiem, taču tas tā arī nav noticis. Ir sajūta, ka lēmumu pieņēmēji, valdība un sabiedrība neapzinās korupcijas negatīvās sekas un ar savu pasīvo rīcību izturas vieglprātīgi pret mūsu drošību un atsakās paši no savas labklājības ilgtermiņā.”Nemainīgais rādītājs 59 punktu līmenī ierindo Latviju starp 27 ES valstīm 15. vietā, starp 38 OECD valstīm – 27. vietā un starp 180 pasaules valstīm – 39. Vietā. Jāatzīmē, ka 2022. gadā ES valstu vidējais KUI rādītājs arī saglabājas nemainīgs 64 punktu līmenī, OECD valstu – 66 punktu līmenī (-1 punkts).

“Delnas” rekomendācijas

“Delna” uzsvēra, ka korupcijas klātesamība politiskajā un tiesu sistēmā, uzņēmējdarbībā un cilvēku savstarpējās attiecībās apdraud mūsu drošību, tiesiskumu un demokrātisko attīstību. Organizācija iesaka lēmumu pieņēmējiem un valdībai stiprināt darbu pie līdz šim nepaveiktajiem darbiem un sākt jaunas iniciatīvas 2023. gadā:

• Interešu pārstāvības atklātības likuma ieviešana un pilnveide.
• Interešu konflikta pārvaldības sistēmas un risku novērtējums, jānovērš trūkumi pārvaldībā un jāveido sistēma, kas ir atbilstoša mūsdienu vajadzībām un balstās GRECO rekomendācijās. Izvērtēt nepieciešamību ieviest privāto interešu deklarāciju augsta līmeņa amatpersonu ģimenes locekļiem.
• Jāstiprina pasākumi interešu konflikta novēršanai: 1) ieviešot mehānismu augsta līmeņa amatpersonām deklarēt privātās intereses, tiklīdz tās rodas; 2) nodrošinot valsts amatpersonu deklarāciju pieejamību mašīnlasāmā formātā; 3) uzlabojot Valsts ieņēmumu dienestam valsts amatpersonu deklarāciju un citu datu kvalitāti un pieejamību.
• Valsts pārvaldes institūcijām ir jāseko prokuratūras piemēram un jāizstrādā vai jāatjauno ētikas kodeksi un jāiedzīvina institūciju ikdienā.
• Nodrošināt, ka ārvalstu kukuļošanas definīcija ir pietiekami plaša un saskanīga, piemēram, paredzot saukšanu pie atbildības par kukuļošanas nolūku gadījumos, kad izteikts kukuļošanas solījums.
• Jāveicina godīgums uzņēmējdarbībā, mudinot uzņēmējus būt proaktīviem centienos novērst un atklāt korupciju, publiskot uzņēmuma datus un informāciju, kas attiecas uz korupcijas novēršanu un pretkorupcijas sistēmām.
• Nepieciešams veikt grozījumus Saeimas kārtības rullī, nodrošinot pilnvaras Valsts kontrolei veikt Saeimas budžeta revīziju.
• Jāpapildina esošie publisko iepirkumu kontroles mehānismi ar atklātiem un līdzdalīgiem uzraudzības pasākumiem, iesaistot pilsonisko sabiedrību (piemēram, integritātes paktiem).
• Lielāka informācijas atklātība par līgumiem, kas noslēgti, organizējot cenu aptaujas, un zemsliekšņa iepirkumos.
• Noteikt Iepirkumu uzraudzības birojam pienākumu izskatīt trešo pušu iesniegtās sūdzības par iepirkumiem.