• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
20/06/2023, Kategorija: Ekonomika

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās – 2023. gada jūnija – makroekonomiskās prognozes, kas izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos. Latvijas inflācijas prognoze 2023. un 2024. gadam ir pazemināta attiecīgi līdz 8.5 % un 2.4 % (2023. gada marta prognoze bija attiecīgi 10.0 % un 2.7 %). 2025. gadam inflācija prognozēta nedaudz augstāka – 3.0 % (marta prognoze – 2.6 %).

Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2023. gadam palielināta uz 1.2 % (marta prognoze – 0.5 %), tādējādi salīdzinājumā ar marta prognozi gaidāms nedaudz lēnāks IKP kāpums 2024. gadā – 3.1 % (martā prognozēts 3.7 %). IKP pieauguma prognoze 2025. gadam ir 3.5 % (marta prognoze – 3.3 %).

Kopš iepriekšējām prognozēm pasaules vadošās centrālās bankas, reaģējot uz augsto inflāciju, turpināja paaugstināt procentu likmes.

Inflācija eiro zonā ir bijusi noturīgāka, nekā iepriekš gaidīts, pat neraugoties uz šajā gadā vērojamo enerģijas cenu kritumu un to, ka turpina mazināties piegādes ķēžu traucējumi.

Enerģijas un pārtikas cenām pasaulē sarūkot, gaidāms, ka kopējā inflācija eiro zonā turpinās sarukt, tomēr pamatinflācija (neietverot pārtikas un enerģijas cenas) būs noturīgāka līdz ar darbaspēka izmaksu kāpumu un spēcīgu pieprasījumu pakalpojumu sektorā.

Ņemot vērā ilgstošo augstas inflācijas spiedienu, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome ir lēmusi turpināt paaugstināt procentu likmes – gan maijā, gan jūnijā par 25 bāzes punktiem.

ECB turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī, lai laikus panāktu inflācijas atbilstību 2 % vidējā termiņa mērķrādītājam, un tiks noturētas šajā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams.

Inflācijas mazināšanos Latvijā nosaka straujš energoresursu cenu sarukums, un globālās energoresursu cenas gaidāmas zemākas, nekā tika iepriekš lēsts.

Gada inflācija Latvijā turpina katru mēnesi sarukt – no augstākas par 20 % šā gada sākumā līdz 12.3 % maijā, un 2. pusgadā Latvijā paredzama viencipara inflācija.

Līdz ar globālo enerģijas cenu kritumu mazinās arī elektroenerģijas cenas un administratīvi regulētie tarifi siltumenerģijai un ūdens apgādei Latvijā. Zemāki dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām atspoguļo arī konkurences pieaugumu Latvijas dabasgāzes tirgū. Ar jūliju mājsaimniecībām stāsies spēkā augstāki pārvades un sadales pakalpojumu tarifi elektroenerģijai, bet tie nemaina skatījumu uz inflāciju, jo kā paredzami tika iekļauti jau iepriekšējās prognozēs.

Iepriekš pieredzētā augstā inflācija un saspringts darba tirgus, kas palielina darbinieku iespējas vienoties ar darba devējiem par algu palielināšanu, atspoguļojas straujākā algu kāpumā.

Zemā bezdarba apstākļos darba ņēmējiem ir priekšrocība prasīt algu pieaugumu, lai uzturētu savu pirktspēju.

Enerģijas izmaksu sloga mazināšanās uzņēmējiem ļauj palielināt atalgojumu pieprasītiem darbiniekiem.

Algas 1. ceturksnī jau pieauga par 12 %, gan atspoguļojot minimālās algas palielināšanu, gan daļēji kompensējot inflācijas ietekmi.

Saspringtais darba tirgus palielina risku, ka inflācija saglabāsies augstāka un izaugsme – zemāka.

Līdzšinējās algu pārmaiņas iepriekš pieredzētās augstās inflācijas apstākļos kopā ar mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā pieejamu atbalstu uzturēs mājsaimniecību pirktspēju.

Tomēr pieaug inflācijas otrās kārtas riski – ja darbinieki pieprasa lielāku algu, lai kompensētu inflāciju, balstoties uz augstas inflācijas gaidām, un uzņēmēji kompensē straujo darbaspēka izmaksu pieaugumu ar cenu palielināšanu, inflācija var saglabāties augstāka par vēlamo ilgāku laiku.

Šāda algu-cenu spirāle, kas nav Latvijas Bankas prognožu bāzes scenārijs, būtiski kaitētu konkurētspējai un tautsaimniecībai kopumā.
Pašlaik inflācijas gaidas mazinās un valsts atbalsts paredzēts mērķētāks, kas svarīgi, lai nekurinātu inflāciju. Paredzot mazākus valsts atbalsta izdevumus un lielāku ekonomisko aktivitāti, vispārējās valdības budžeta deficīts no 3.8 % no IKP 2023. gadā pakāpeniski mazināsies turpmākajos gados.

Prognožu bāzes scenārijā ietvertais algu pieaugums liek paaugstināt pamatinflācijas prognozi šim gadam uz 8.2 % (marta prognoze – 7.7 %), un saspringtais darba tirgus nosaka, ka tā saglabāsies virs 4 % vidējā termiņā.

Tautsaimniecības izaugsme krīzes laikā pārspēja gaidīto. Tas vienlaikus ar nedaudz mainītu skatījumu uz šā gada norisēm nosaka 2023. gada izaugsmes prognozes paaugstināšanu līdz 1.2 %.

2022. gada nogales pārsteidzoši sparīgais privātais patēriņš un labāka izaugsme gada sākumā, īpaši investīciju kāpuma dēļ, maina skatījumu uz šā gada norisēm.

Uzkrājumus izmantojot pirkumiem agrāk, nekā prognozēts, patēriņa pieaugums tuvākajos ceturkšņos būs ierobežotāks. Straujāks patēriņa kāpums aizsāksies vien 2024. gadā mērenākas inflācijas apstākļos, un 2024.–2025. gadā paātrināsies arī Latvijas tautsaimniecības izaugsme.

Pašlaik vērojama enerģijas un citu resursu izmaksu normalizēšanās, tomēr investīciju pieaugumu bremzēs nenoteiktība reģionā un augošās aizņēmumu izmaksas. Nenoteiktības apstākļos Eiropas Savienības fondu finansējuma loma palielinās, tomēr plānu realizācija līdz šim kavējas.

Latvijas tautsaimniecības izaugsmi ierobežo arī pieprasījuma prognozes galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, īpaši Igaunijā un Lietuvā.

1,019 skatījumi




Video

No šodienas iedzīvotāji var iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2023.  gadu

01/03/2024

Sākot no šodienas, 1. marta, iedzīvotāji var iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2023. gadu. Brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, deklarāciju iespējams iesniegt trīs gadu...

Lasīt tālāk
Video

Rīgas Metropole: Pašreizējais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis kavē Rīgas un Pierīgas attīstību

19/02/2024

Rīgas vicemērs un Rīgas un pašvaldību apvienības “Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks norāda, ka Rīgas Metropoles pašvaldības šogad veiks iemaksas pašvaldību...

Lasīt tālāk
Video

Administratīvo naudas sodu izpildes reforma – iestādēm darba vairāk, bet rezultāts nemainās

16/02/2024

Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas – secināts Valsts kontroles...

Lasīt tālāk
Video

Finanšu ministrija samazina ekonomikas izaugsmes un inflācijas prognozes 2024. gadam

15/02/2024

Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2028. gadam. Atbilstoši atjaunotajām prognozēm Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2024. gadā...

Lasīt tālāk
Video

Saeima vienkāršo pāreju no viena hipotekārā kredīta devēja pie cita

15/02/2024

Iedzīvotājiem būs vienkāršāk pārkreditēt hipotekāro kredītu. Atvieglotāku pāreju pie cita kredītdevēja noteic Saeimā, ceturtdien, 15. februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...

Lasīt tālāk
Video

VID ģenerāldirektores pienākumus sāk pildīt Baiba Šmite-Roķe

13/02/2024

Pirmdien, 12. februārī, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) notika svinīgā sanāksme, kurā līdzšinējā ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme nodeva pienākumus jaunajai ģenerāldirektorei Baibai...

Lasīt tālāk
Video

Kazāks par inflāciju: Tas pūķis ir nospiests pie zemes, bet nokauts vēl nav

09/02/2024 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Vēl mazliet pacietības, un “inflācijas pūķis” būs nokauts, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Viņš norādīja, ka inflācijas līmenis...

Lasīt tālāk
Video

Baltijas iedzīvotājus visvairāk satrauc pārtikas un elektrības cenu kāpums

09/02/2024

Baltijas valstu iedzīvotājus 2024. gada sākumā visvairāk uztrauc pārtikas cenu pieaugums, savukārt Latvijā krietni biežāk nekā kaimiņvalstīs iedzīvotāji raizējas par veselības aprūpes...

Lasīt tālāk
Video

Swedbank: Mājokļa kredītu par 15% mazāk, cilvēku noskaņojums – nogaidošs

02/02/2024

Augstā inflācija un ar tās ierobežošanu saistītā ECB bāzes procentu likmju paaugstināšana pērn ir jūtami sabremzējusi jaunu mājokļu iegādi un kreditēšanas apjomu Baltijas valstīs....

Lasīt tālāk
Video

Gulbe: Pārtikas cenas tuvākajā laikā varētu saglabāties esošajā līmenī

31/01/2024 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Visā Latvijā pārtikas cenas nav vienādas, intervijā "Rīta Panorāma" atzina Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Viņa...

Lasīt tālāk