• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
20/06/2023, Kategorija: Ekonomika

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās – 2023. gada jūnija – makroekonomiskās prognozes, kas izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos. Latvijas inflācijas prognoze 2023. un 2024. gadam ir pazemināta attiecīgi līdz 8.5 % un 2.4 % (2023. gada marta prognoze bija attiecīgi 10.0 % un 2.7 %). 2025. gadam inflācija prognozēta nedaudz augstāka – 3.0 % (marta prognoze – 2.6 %).

Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2023. gadam palielināta uz 1.2 % (marta prognoze – 0.5 %), tādējādi salīdzinājumā ar marta prognozi gaidāms nedaudz lēnāks IKP kāpums 2024. gadā – 3.1 % (martā prognozēts 3.7 %). IKP pieauguma prognoze 2025. gadam ir 3.5 % (marta prognoze – 3.3 %).

Kopš iepriekšējām prognozēm pasaules vadošās centrālās bankas, reaģējot uz augsto inflāciju, turpināja paaugstināt procentu likmes.

Inflācija eiro zonā ir bijusi noturīgāka, nekā iepriekš gaidīts, pat neraugoties uz šajā gadā vērojamo enerģijas cenu kritumu un to, ka turpina mazināties piegādes ķēžu traucējumi.

Enerģijas un pārtikas cenām pasaulē sarūkot, gaidāms, ka kopējā inflācija eiro zonā turpinās sarukt, tomēr pamatinflācija (neietverot pārtikas un enerģijas cenas) būs noturīgāka līdz ar darbaspēka izmaksu kāpumu un spēcīgu pieprasījumu pakalpojumu sektorā.

Ņemot vērā ilgstošo augstas inflācijas spiedienu, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome ir lēmusi turpināt paaugstināt procentu likmes – gan maijā, gan jūnijā par 25 bāzes punktiem.

ECB turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī, lai laikus panāktu inflācijas atbilstību 2 % vidējā termiņa mērķrādītājam, un tiks noturētas šajā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams.

Inflācijas mazināšanos Latvijā nosaka straujš energoresursu cenu sarukums, un globālās energoresursu cenas gaidāmas zemākas, nekā tika iepriekš lēsts.

Gada inflācija Latvijā turpina katru mēnesi sarukt – no augstākas par 20 % šā gada sākumā līdz 12.3 % maijā, un 2. pusgadā Latvijā paredzama viencipara inflācija.

Līdz ar globālo enerģijas cenu kritumu mazinās arī elektroenerģijas cenas un administratīvi regulētie tarifi siltumenerģijai un ūdens apgādei Latvijā. Zemāki dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām atspoguļo arī konkurences pieaugumu Latvijas dabasgāzes tirgū. Ar jūliju mājsaimniecībām stāsies spēkā augstāki pārvades un sadales pakalpojumu tarifi elektroenerģijai, bet tie nemaina skatījumu uz inflāciju, jo kā paredzami tika iekļauti jau iepriekšējās prognozēs.

Iepriekš pieredzētā augstā inflācija un saspringts darba tirgus, kas palielina darbinieku iespējas vienoties ar darba devējiem par algu palielināšanu, atspoguļojas straujākā algu kāpumā.

Zemā bezdarba apstākļos darba ņēmējiem ir priekšrocība prasīt algu pieaugumu, lai uzturētu savu pirktspēju.

Enerģijas izmaksu sloga mazināšanās uzņēmējiem ļauj palielināt atalgojumu pieprasītiem darbiniekiem.

Algas 1. ceturksnī jau pieauga par 12 %, gan atspoguļojot minimālās algas palielināšanu, gan daļēji kompensējot inflācijas ietekmi.

Saspringtais darba tirgus palielina risku, ka inflācija saglabāsies augstāka un izaugsme – zemāka.

Līdzšinējās algu pārmaiņas iepriekš pieredzētās augstās inflācijas apstākļos kopā ar mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā pieejamu atbalstu uzturēs mājsaimniecību pirktspēju.

Tomēr pieaug inflācijas otrās kārtas riski – ja darbinieki pieprasa lielāku algu, lai kompensētu inflāciju, balstoties uz augstas inflācijas gaidām, un uzņēmēji kompensē straujo darbaspēka izmaksu pieaugumu ar cenu palielināšanu, inflācija var saglabāties augstāka par vēlamo ilgāku laiku.

Šāda algu-cenu spirāle, kas nav Latvijas Bankas prognožu bāzes scenārijs, būtiski kaitētu konkurētspējai un tautsaimniecībai kopumā.
Pašlaik inflācijas gaidas mazinās un valsts atbalsts paredzēts mērķētāks, kas svarīgi, lai nekurinātu inflāciju. Paredzot mazākus valsts atbalsta izdevumus un lielāku ekonomisko aktivitāti, vispārējās valdības budžeta deficīts no 3.8 % no IKP 2023. gadā pakāpeniski mazināsies turpmākajos gados.

Prognožu bāzes scenārijā ietvertais algu pieaugums liek paaugstināt pamatinflācijas prognozi šim gadam uz 8.2 % (marta prognoze – 7.7 %), un saspringtais darba tirgus nosaka, ka tā saglabāsies virs 4 % vidējā termiņā.

Tautsaimniecības izaugsme krīzes laikā pārspēja gaidīto. Tas vienlaikus ar nedaudz mainītu skatījumu uz šā gada norisēm nosaka 2023. gada izaugsmes prognozes paaugstināšanu līdz 1.2 %.

2022. gada nogales pārsteidzoši sparīgais privātais patēriņš un labāka izaugsme gada sākumā, īpaši investīciju kāpuma dēļ, maina skatījumu uz šā gada norisēm.

Uzkrājumus izmantojot pirkumiem agrāk, nekā prognozēts, patēriņa pieaugums tuvākajos ceturkšņos būs ierobežotāks. Straujāks patēriņa kāpums aizsāksies vien 2024. gadā mērenākas inflācijas apstākļos, un 2024.–2025. gadā paātrināsies arī Latvijas tautsaimniecības izaugsme.

Pašlaik vērojama enerģijas un citu resursu izmaksu normalizēšanās, tomēr investīciju pieaugumu bremzēs nenoteiktība reģionā un augošās aizņēmumu izmaksas. Nenoteiktības apstākļos Eiropas Savienības fondu finansējuma loma palielinās, tomēr plānu realizācija līdz šim kavējas.

Latvijas tautsaimniecības izaugsmi ierobežo arī pieprasījuma prognozes galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, īpaši Igaunijā un Lietuvā.

1,028 skatījumi




Video

Kas jāzina par Baltijas valstu pieslēgšanos kopējam Eiropas energotīklam?

07/02/2025

8.-9. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu....

Lasīt tālāk
Video

Pašvaldību dzīvokļu īrnieki šīs telpas varēs iegūt īpašumā

07/02/2025

Iedzīvotāji, kuri patlaban īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, šīs telpas varēs iegūt īpašumā. Šādu iespēju paredz Saeimā ceturtdien, 6.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...

Lasīt tālāk
Video

Saeima Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēl Mārtiņu Kazāku

06/02/2025

Saeima ceturtdien, 6. februārī, Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku. Par M. Kazāku balsoja 67 deputāti, pret – 18, bet atturējās 4 deputāti. M....

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas nogalē Latvija atslēgsies no Krievijas elektrotīkla. Kas jāzina?

04/02/2025

Nedēļas nogalē, 8. februārī, Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam. Elektrotīklu sinhronizācijas laikā nav gaidāmi būtiski...

Lasīt tālāk
Video

Vairāk nekā puse Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju neizmanto ārvalstu kapitālu

03/02/2025

Luminor bankas veiktā aptauja atklāj – 55% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) savā darbībā neizmanto ārvalstu kapitālu.* Savukārt lielākā daļa to uzņēmumu, kas piesaista ārvalstu...

Lasīt tālāk
Video

Neskatoties uz izmaiņām, Latvijā arvien augstākais kopējo darbaspēka nodokļu slogs Baltijā

31/01/2025

Lai arī šajā gadā stājās spēkā vairākas nozīmīgas nodokļu reformas, kuru mērķis bija vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā, Swedbank Finanšu...

Lasīt tālāk
Video

2024. gada tiesu darbības rādītāji liecina par slodzes pieaugumu tiesu sistēmā

24/01/2025

Tieslietu padome 2025. gada 24. janvāra sēdē izskatīja pagājušā gada tiesu darbības rādītājus, kuri liecina par slodzes pieaugumu tiesu sistēmā un nepieciešamību pēc resursu optimizācijas. 2024. gadā...

Lasīt tālāk
Video

LDDK: Darbs pie valdības izdevumu samazināšanas jāsāk jau šodien

23/01/2025

850 miljoni eiro ir minimālā summa, kādu jāspēj ietaupīt publiskā sektora izdevumos, veidojot nākamā gada budžetu, pie kura izstrādes darbu uzsāks jau martā. Lai nonāktu pie šāda rezultāta,...

Lasīt tālāk
Video

Konceptuāli vienojas 50 miljonu eiro ES fondu finansējuma pārvirzīt patvertņu un katastrofu pārvaldības centru izbūvei

22/01/2025

Trešdien, 22. janvārī, finanšu ministra Arvila Ašeradena vadībā ministriju vadītāji un pārstāvji tikās Eiropas Savienības (ES) fondu tematiskās komitejas sanāksmē. Tās mērķis bija...

Lasīt tālāk
Video

Daļai pensionāru pārrēķinās janvāra pensijas un neizmaksāto starpību izmaksās janvārī un februārī; pašiem pensionāriem nekas nav jādara

17/01/2025

Daļai pensionāru pārrēķinās janvāra pensijas un neizmaksāto starpību izmaksās janvārī un februārī; pašiem pensionāriem nekas nav jādara Kā zināms, no 2025. gada 1. janvāra ir...

Lasīt tālāk