Latvijas Banka izlaiž Kurzemes barokam veltītu kolekcijas monētu
Latvijas Banka trešdien, 10. decembrī, izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu ar apzeltītām detaļām “Kurzemes baroks”. Monēta ir Latvijas Bankas atgādinājums par vienu no svarīgākajiem projektiem senā kultūras mantojuma saglabāšanā – Lestenes baznīcas un Nikolausa Sēfrensa kokgriezumu atjaunošanu.
Kurzemes barokam veltītās monētas grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča; tā kalta Polijas kaltuvē Mennica Polska S.A. Monētas aversā redzams akanta lapu vijums no Lestenes baznīcas altāra. Savukārt monētas reversā attēlots eņģelis no Lestenes baznīcas altāra.
Baroka laikmets Latvijai atstājis īpaši bagātu kultūras mantojumu. 17. un 18. gadsimtā celtās Kurzemes baznīcas pieder pie vērtīgākā, kas tapis Latvijas teritorijā vēsturisko stilu periodā. Pats lielākais Kurzemes baroka ansamblis (1704–1709) savulaik atradās Lestenes baznīcā. Vienā stilā darinātais altāris, kancele, biktssols, baznīcēnu soli un ērģeļu prospekts bija N. Sēfrensa darbnīcas pēdējais darbs.
Baznīca 1945. gada februārī cieta padomju artilērijas apšaudēs. 1961. gadā darbību pārtrauca Lestenes evaņģēliski luteriskā draudze, bet 1964. gadā izdemolētās iekārtas paliekas tika aizvestas uz Tukuma muzeju, savukārt Lestenes baznīcā 1967. gadā ierīkoja graudu kalti. Kopš 1982. gada Lestenes baznīcas iekārtas fragmenti daļēji restaurētā veidā bija apskatāmi Rundāles pils muzejā. Tagad sākta baznīcas ēkas atjaunošana un kokgriezumu iekārtas restaurācija, lai to pakāpeniski nogādātu atpakaļ Lestenē.
Lestenes baznīcas un N. Sēfrensa kokgriezumu atjaunošana uzskatāma par vienu no svarīgākajiem projektiem senā Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā. Lai šis cildenais uzdevums būtu veicams, liela nozīme ir katra iedzīvotāja līdzdalībai.
Monēta “Kurzemes baroks” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas). Monētas maksimālā tirāža – 10,000 eksemplāru.
Monētu no 10. decembra varēs iegādāties Latvijas Bankā (kasēs K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, un Liepājas filiālē) un tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – 51.65 eiro.
Vēl par tēmu:
SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālāk
