Latvijai ekonomikas izaugsmi prognozē jau 2021. gadā
Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch apstiprināja Latvijas kredītreitingu esošajā ”A-“ līmenī, mainot nākotnes novērtējumu (outlook) no stabila uz negatīvu. Kā noteicošo iemeslu nākotnes novērtējuma maiņai Fitch norāda COVID-19 pandēmijas izraisītās sekas – tautsaimniecības rādītāju īslaicīgu pasliktināšanos, budžeta ieņēmumu kritumu un pieaugošos budžeta izdevumus pandēmijas ierobežošanai, kas pasliktina Latvijas fiskālās prognozes 2020.-2021. gadam.
Vienlaicīgi Latvijas kredītreitingu esošajā “A-“ līmenī uztur zemais valsts parāda līmenis un spēcīgā institucionālā kapacitāte. Fitch atzīmē, ka Latvija ar līdzšinējo fiskālās disciplīnas kursu ir demonstrējusi spēju īstenot tādus fiskālos pasākumus, kas vidējā termiņā samazinās valsts parādu. Lai gan aģentūra prognozē, ka COVID-19 pandēmijas sekas uz Latvijas ekonomiku būs ievērojamas, tomēr sagaida, ka pēc straujā krituma situācija stabilizēsies un atgriezīsies pie pozitīvas 5,2 % ekonomikas izaugsmes jau 2021. gadā, ko veicinās preču un pakalpojumu eksports, kā arī patēriņa un investīciju straujais pieaugums.
“Aģentūras lēmums, samazinot nākotnes novērtējumu, ir negaidīts, taču Latvija ir pierādījusi, ka spēj ātri mobilizēties un atgūties pēc krīzēm. Valdība šobrīd dara visu iespējamo, lai COVID-19 sekas tiktu mazinātas un Latvijas tautsaimniecība maksimāli ātri atgrieztos uz aizsāktā izaugsmes ceļa. Šādu nākotnes iespēju nodrošina regulārs dialogs ar nozaru pārstāvjiem un mērķtiecīga līdzekļu novirzīšana, kā arī starptautisko finanšu institūciju atbalsts,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Fitch, izvērtējot valdības veiktos pasākumus uzņēmumu un nodarbināto atbalstam, kā arī ekonomikas stimulēšanai, prognozē pakāpenisku situācijas stabilizēšanos 2020. gada otrajā pusē. Tomēr joprojām neprognozējams ir vīrusa izplatības ierobežojošo pasākumu ilgums un tas, kāda būs pandēmijas ietekme uz Latvijas tirdzniecības partneriem.
Tāpat aģentūra atzīmē, ka Latvijas banku sektors ir ievērojami spēcīgāks nekā 2008.-2009. gada krīzes laikā. Tā kā banku sektora uzraudzība ir stiprināta un būtiski samazināti naudas atmazgāšanas riski, Latvijas valdība var pilnībā fokusēties uz COVID-19 radīto seku novēršanu un atbalsta pasākumiem.
Iepriekšējais kredītreitingu aģentūras Fitch paziņojums publicēts 2019. gada 11. oktobrī, kad aģentūra apstiprināja Latvijas kredītreitinga saglabāšanu „A-” līmenī, saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk