• Tweet

Latvijas iedzīvotāji martā uzstādījuši Eiropas rekordu ja ne gluži pēc nopirkto preču un pakalpojumu vērtības, tad pēc šīs vērtības pieauguma pēdējā gada laikā.

Eiropas Savienības statistikas iestāde Eurostat pasniedza Latvijai dāvanu valsts neatkarības atjaunošanas svētkos. Tieši 4. maijā Eurostat publicēja tabulu, kurā Latvija atrodas pirmajā vietā starp visām ES dalībvalstīm. Tabula parāda mazumtirdzniecības apgrozījuma izmaiņas procentos šā gada martā attiecībā pret pagājušā gada martu. Latvija izcīnījusi pirmo vietu ar +10%. Otrajā vietā Igaunija ar +9,3%, bet Lietuva var lepoties kaut vai par to, ka tā ar saviem +3,8% ir tālu pārspējusi Vācijas +0,3%. Vairākas valstis savus marta mazumtirdzniecības rādītājus vēl nav noteikušas. Visticamāk, šajās valstīs reģistrētais tirdzniecības apjoms samazinājies. Spilgtākais piemērs šādām bēdīgām situācijām ir Grieķija, kuras salīdzinājumam ar Latviju nākas izmantot februāra datus. Latvijas starptautiskie panākumi mudina atgriezties pie jautājuma, uz kā rēķina mēs tik labi dzīvojam. Šādus jautājumus Neatkarīgā aplūkoja jau 2. maija publikācijā Nauda plēš kabatu – jātērē.

Tobrīd vēl nebija zināms, ka nauda plēsusi mūsu kabatas vairāk nekā citiem eiropiešiem, salīdzinot vidēji statistiskos ES dalībvalstu iedzīvotājus.

Pieticīgāk skatoties, kabatas plēšana raksturo ne tikai naudas daudzumu, bet arī kabatas lielumu, ko mūsu gadījumā nākas saukt par mazumu. Citiem vārdiem sakot, statistiķi uzrāda patēriņa pieaugumu arī tad, ja cilvēki ir spiesti iztērēt vairāk naudas, lai nopirktu vienu un to pašu izdzīvošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu daudzumu par pieaugošām cenām. Skaitās gan, ka pieaugums dots salīdzināmās cenās, no preču un pakalpojumu sniedzēju faktiskajiem ieņēmumiem atrēķinot to pieaugumu daļu, ko viņiem nodrošina inflācija. Tomēr nav izslēdzama iespēja, ka pārdevēju faktiskie ieņēmumi no pašu nepieciešamāko preču un pakalpojumu pārdošanas pieaug straujāk, nekā tie dažādu laika periodu salīdzināšanas dēļ tiek samazināti, lietojot koeficentus, kas attiecas uz preču grupām, nevis uz pašām pirktākajām precēm. Šādi neatrēķinātie ieņēmumi varētu būt viena no sastāvdaļām Latvijas uzstādītajā rekordā.

Jebkurā gadījumā labā ziņa ir tā, ka Latvijas iedzīvotāji spēj maksāt vairāk vai nu par dārgākām precēm, vai par lielāku preču daudzumu. No kurienes nauda? Swedbank ekonomists Dainis Stikuts norāda, ka turpina lēnām samazināties privātpersonu depozītu apjoms bankās. Šo faktu var traktēt pilnīgi pretēji. Var apgalvot, ka ekonomika tuvojas savam sabrukumam brīdī, kad visi uzkrājumi būs iztērēti, bet var arī uzskatīt, ka cilvēki izņem naudu no bankām, jo viņu ieņēmumi aug un viņi vairs neuzskata uzkrājumus par ļoti svarīgiem. Vēl cits motīvs uzkrājumu mazināšanai ir D. Stikuta atzīmētās inflācijas pieauguma gaidas.

Ne nejaušas, ne apzinātas manipulācijas ar statistikas datiem nav iespējamas ļoti ilgu laiku. Arī tā ir viena no Grieķijas mācībām. Tagad Grieķijas statistiķi uzrāda ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Grieķijā pretēji veiksmes stāstiem, ko dažādās versijās uzsver Baltijas valstis.

Ļoti sarežģīta ir arī attiecība starp ekonomiskās situācijas izmaiņām un šo izmaiņu uztveri. Vienlaikus ar Eurostat datiem parādījās tepat Latvijā veiktas aptaujas rezultāti, kas parādīja ārkārtīgi negatīvu attieksmi pret eiro ieviešanu. Tādā veidā cilvēki pauda savu protestu, kādu noteikti apslāpētu jaunas preces un pakalpojumi, ja Latvijas caurmēra iedzīvotāja patēriņš gada laikā patiešām būtu pieaudzis par 1/10 daļu.

***

Esam pirmajā vietā!

Mazumtirdzniecības izmaiņu rādītājs Eiropas Savienības valstīs martā procentos pret 2011. gada martu

Latvija 10,0

Igaunija 9,3

Luksemburga 7,2

Somija 5,3

Lielbritānija 4,9

Lietuva 3,8

Austrija 3,3

Zviedrija 3,1

Beļģija 2,9

Rumānija 2,8

Francija 2,7

Polija 1,5

Dānija 0,6

Vācija 0,3

Slovākija 0,1

Slovēnija 0,5

Īrija 1,0

Bulgārija 1,8

Malta 2,7

Spānija 3,9

Portugāle 5,0

Čehija ?

Grieķija ?

Itālija ?

Kipra ?

Ungārija ?

Nīderlande ?

Eiropas Savienībā 1,0

Eiro zonā 0,2

Avots: nra.lv /Arnis Kluinis