Latvijā vērojams zemākais bezdarba līmenis starp Baltijas valstīm

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem 2024. gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 882,4 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, nodarbināto skaits ir samazinājies par 0,6% jeb 5,2 tūkstošiem. Taču kopumā nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā atbilstošā vecuma grupā saglabājās 2023. gada 2. ceturkšņa līmenī un veidoja 64,3% (2023. gada 2. ceturksnī – 64,4%).
Latvijā turpina pieaugt iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū. Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis 2024. gada 2. ceturksnī palielinājās līdz 69,1%, kas bija par 0,3 procentpunktu augstāks rādītājs nekā attiecīgi 2023. gada 2. ceturksnī (68,8%). 2024. gada 2. ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem veidoja 948,2 tūkstošus, saglabājoties tādā pat līmenī kā iepriekšējā gada 2. ceturksnī.
Bezdarba līmenis 2024. gadā 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada atbilstošo periodu, palielinājās par 0,5 procentpunktiem, savukārt pret gada 1. ceturksni samazinājās par 0,3 procentpunktiem – līdz 6,9%. 2024. gada 2. ceturksnī darba meklējumos bija 65,8 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem, kas ir par 5,2 tūkstošiem vairāk nekā 2023. gada 2. ceturksnī.
2024. gada 2. ceturksnī Latvijā bija vērojams zemākais bezdarba līmenis starp Baltijas valstīm. Bezdarba līmenis Latvijā 2024. gada 2. ceturksnī bija par vidēji 0,7 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā (2024. gada 1. ceturksnī – 7,6%), bet par 0,1 procentpunktu zemāks nekā Lietuvā (2024. gada 2. ceturksnī – 7%).
Ņemot vērā joprojām augsto nenoteiktību ārējos tirgos, kā arī saspringto ģeopolitisko situāciju, sagaidāms, ka darba tirgus aktivitāte kopumā gada griezumā saglabāsies ierobežota. Neliels aktivitāšu pieaugums darba tirgū saglabāsies vasaras sezonā, tomēr būtisks jaunu darbavietu un nodarbinātības palielinājums kopumā 2024. gadā nav paredzams. Vienlaikus situāciju darba tirgū ar vien vairāk ietekmē piedāvājuma puses faktori, ņemot vērā negatīvo demogrāfijas fonu, kā arī kopējā darbaspēka piedāvājuma samazinājumu, tādejādi bezdarbs turpinās saglabāties zemā līmenī. Prognozējams, ka kopumā bezdarba līmenis 2024. gadā varētu samazināties līdz vidēji 6,8%, savukārt nodarbināto skaits varētu būt par 0,3% mazāks nekā vidēji 2023. gadā.
Vēl par tēmu:
PTAC: degvielas atlaižu piedāvājumus ne vienmēr ir viegli salīdzināt
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot degvielas tirgotāju lojalitātes programmas un atlaižu piedāvājumus, secinājis, ka patērētājiem ne vienmēr ir vienkārši saprast,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Eiropas piešķirtais finansējums pieaugušo minerālmēslu un degvielas izmaksu mazināšanai ir netaisnīgs
Eiropas Komisijai (EK), lemjot par ārkārtas finansējuma piešķiršanu lauksaimniekiem, kas paredzēts Tuvo Austrumu krīzes dēļ pieaugušo minerālmēslu un degvielas izmaksu mazināšanai, Latvijai...
Lasīt tālākKozlovskis: “Rail Baltica” projekta ieviešanai jāpiesaista sevi darbos pierādījuši nozares profesionāļi
Lai nodrošinātu “Rail Baltica” projekta īstenošanu atbilstoši valsts interesēm un augstā kvalitātē, kā arī lai investīcijas šajā projektā būtu pārskatāmas un izsekojamas, satiksmes...
Lasīt tālākPTAC pārbaudēs samazinātās PVN likmes piemērošanā konstatē dažas nepilnības
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot pārbaudes pēc samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ieviešanas četrām pārtikas produktu grupām (olām, pienam, svaigai...
Lasīt tālākLatvija izvirzīta divām starptautiskām tūrisma balvām Apvienotajā Karalistē un Somijā
Latvija šogad izvirzīta divām starptautiskām tūrisma balvām divos Latvijas prioritārajos ienākošā tūrisma tirgos – Apvienotajā Karalistē un Somijā. Latvija iekļauta starptautiskā ceļojumu...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākFM: maijā eksporta izaugsmi turpināja balstīt minerālprodukti, lauksaimniecības un rūpniecības preces
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada maijā Latvijas preču eksports sasniedza 1,74 miljardus eiro, kas bija par 6,9% vairāk nekā pirms gada. Imports pieauga straujāk –...
Lasīt tālākPTAC: influenceri nepietiekami norāda komerciālu un mākslīgā intelekta radītu saturu
Sociālo mediju saturs arvien biežāk ietekmē patērētāju izvēli - sākot no ikdienas preču iegādes līdz pakalpojumu, izklaides un dzīves stila lēmumiem. Influenceru ieteikumi nereti tiek uztverti...
Lasīt tālākJūnijā vidējais patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs
2026. gada jūnijā, salīdzinot ar 2026. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palika nemainīgs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākais cenu pieaugums mēnesī...
Lasīt tālākRail Baltica pamattrases dienvidu posmā tiks būvēta jauna augstsprieguma apakšstacija
Ministru kabinets otrdien, 7. jūlijā, iepazinās ar Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par ieguldījumu veikšanu AS “Augstsprieguma tīkls” piederošas apakšstacijas...
Lasīt tālāk