• Tweet

Kamēr Lietuva un Igaunija jau projektē katra savu sašķidrinātās dabasgāzes termināli (SDT), Latvija gaida Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijas. Var iznākt, ka brīdī, kad jāpaņem ES finansējums, kaimiņiem to izdarīt būs objektīvi vienkāršāk. Latvijas dīkstāve sava projekta virzībā saistīta ar nespēju vienoties par termināļa vietu.

«Daži gaida, bet daži slēdz līgumus…» – tā pašreizējo situāciju raksturo EK pārstāvniecībā. Formāli – aktīvākie pretendenti priekšrocības neiegūst, taču praksē – jau paveikti izpētes darbi, aprēķināti tēriņi un noslēgti līgumi var izrādīties nopietns arguments gāzes maršruta pavēršanai uz kaimiņiem.

Tā kā Baltijas pāris gadu nav spējušas vienoties par piemērotāko vietu terminālim, EK šā jautājuma noskaidrošanai noalgojusi ekspertus – amerikāņu konsultāciju kompāniju Booz & Co. Pabijuši Igaunijā, šonedēļ tie ieradās Latvijā. Apmeklēja gan Rīgu, gan Ventspili. Galvaspilsētas pluss un vienlaikus mīnuss ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, uz kuru varētu gādāt sašķidrināto gāzi. Pirmkārt, to nāktos paplašināt. Otrkārt, tā pieder Krievijas kapitālam, kas jau piedraudējis ar pusmiljardu eiro lielām finansiālām sankcijām gadījumā, ja to mēģinātu izslēgt no spēles. Un jāatgādina, ka SDT būvniecība Baltijā ir EK virzīts politisks projekts, kura mērķis: mazināt enerģētisko atkarību no Krievijas. Tāpēc tālāka sadarbība ar Gazprom būtu pilnīgā pretrunā šai idejai.

Ventspilī papildu izdevumi būtu saistīti ar maģistrālā gāzes vada izbūvi līdz Iecavai vai Bauskai. Toties osta neaizsalstoša, un tieši šim aspektam uzmanību īpaši pievērsuši atbraukušie eksperti. Eiropas ūdeņos šobrīd pieejami 200 gāzes pārvadāšanai paredzēti kuģu un tikai 30 no tiem ir ledus klase. Visi nofraktēti ilgi uz priekšu.

Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinātais un uzņēmuma Latvenergo īstenotais pētījums par labāko termināļa dislokācijas vietu joprojām nav pieejams pat cilvēkiem, kam ikdienā nākas strādāt ar šiem jautājumiem. EM rīcībā ir tikai šaurs kopsavilkums, taču ne viss dokuments.

Zaļo un zemnieku savienības frakcija tāpēc iesniegusi deputātu jautājumu premjeram Valdim Dombrovskim un ekonomikas ministram Danielam Pavļutam. Taujā, kad plānots apstiprināt Latvijas pozīciju attiecībā uz termināļa dislokāciju, kā un kad Latvijas pozīciju plānots aizstāvēt, un tāpat arī prasa faktus no Latvenergo veiktā pētījuma. Viena no jautājuma iesniedzējām, Saeimas deputāte Dana ReiznieceOzola atzīst – būs interesanti uzzināt, ar kādu pamatojumu šī informācija netiks sniegta.

Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis apgalvo, ka slepenība nav ļaunprātība, bet gan bailes no konkurentiem: «Šis ir visas Baltijas projekts, un nebūtu pareizi, ka sensitīva tehniska informācija nonāktu kaimiņvalstu rīcībā.»

Šobrīd gan nav skaidrs, kā Latvija aizstāvēs savas intereses cīņā par Eiropas gāzes naudu, ja šai cīņai nepieciešamie fakti ir noslepenoti, lai Ekonomikas ministrija to neizpļāpātu konkurentiem.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne