12/01/2015, Kategorija: Sabiedrība

b-730x441

Latvijā līdz 200 tūkstošiem mājsaimniecību skatās nelegālo televīziju, informē TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Lietuva kopā ar Igauniju, Lielbritāniju un Dāniju ir nolēmušas sākt cīņu ar Krievijas televīzijas kanāliem. Šo valstu ārlietu ministri aicina Eiropas Komisiju izveidot rīcības plānu, kā pretdarboties Krievijas propagandai. Latvijā Kremļa propagandu daļēji nemaz nav iespējams ierobežot. Latvijā daudzi skatās nelegālo jeb pirātisko satelīttelevīziju. Tajā galvenokārt ir pieejami Krievijas un Baltkrievijas TV kanāli. Nelegālās televīzijas dēļ Krievijas informatīvajā telpā dzīvo ievērojama daļa Latvijas iedzīvotāju. Īpaši uzskatāmi tas redzams valsts austrumu pierobežā.

Maļinovas ciems Daugavpils novadā ir spilgts piemērs tam, kādu televīziju izvēlas skatīties vietējie iedzīvotāji. Daudzas ēkas šeit ir aprīkotas ar satelītšķīvjiem, kas uztver tikai Krievijas un Baltkrievijas kanālus. “Nekā personīga” sastaptie iedzīvotāji stāsta, ka par satelīttelevīziju nav jāmaksā. Bet Latvijas kanālus izvēlas skatīties tikai retais.

Maļinova atrodas nepilnu divdesmit minūšu brauciena attālumā no Daugavpils. Pagastā dzīvo ap tūkstoš cilvēku. Kā tas ir pārējos Latvijas novados un pagastos, arī šeit balti satelītšķīvji ir ierasta ainavas sastāvdaļa.

Latvijā ir plašas iespējas skatīties pirātisko televīziju. Iedzīvotāji var pieslēgties nelegāliem kabeļtelevīzijas tīkliem. Iegādāties atkodētas dekodēšanas kartes. Internetā piekļūt televīzijas tiešraidēm vai arī pieslēgties satelīttelevīzijas dekodēšanas serveriem. Pēc aptuvenām aplēsēm, pirātisko televīziju skatās līdz 200 tūkstošiem mājsaimniecību. Tas ir gandrīz katrs ceturtais lietotājs.

Kā atklāj Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, ir dažādi iemesli, kāpēc nelegālā televīzija ir izplatīta: “Viena lieta ir, protams, ka salīdzinoši Latvijas programmu piedāvājums ir, oficiālais piedāvājums ir dārgāks nekā pirātiskais piedāvājums. Otra lieta, ka ir daļa programmas, sevišķi tas attiecas uz Krievijas programmām, kuras kopš Ukrainas notikumu sākuma tiek pārraidītas nekodētā veidā un ir brīvi uztveramas ar visvienkāršāko satelītu uztvērēju.”

Lai iegādātos lētu satelīttelevīzijas komplektu, atliek vien sameklēt piedāvājumus internetā. Šķīvis ar antenas galviņu jāpagriež uz Krievijas satelītu “Jamal 402”. Tas ļaus par brīvu skatīties vairāk nekā divdesmit Krievijas TV kanālus. Var nopirkt arī Krievijas satelītoperatoru “Trikolor TV” un “NTV plus” uztveršanas komplektus. Tie ir domāti lietošanai tikai Krievijā, taču ir pieejami arī Latvijā. Piemēram, Daugavpilī vien abus operatorus, pēc neoficiāliem datiem, izmanto 5 līdz 6 tūkstoši lietotāju. “Trikolor” uztvērēju cena iekļauj arī maksu par vairāku televīzijas programmu autortiesībām.

Pirātiskās televīzijas jautājumam pagājušajā gadā pievērsās Ivars Zviedris no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), taču par spīti tam, ka tika izveidota darba grupa un meklēti risinājumi, darbs beidzās tikai vienīgi ar ieteikumiem.

Kā norāda Zviedris, lai atrisinātu šo jautājumu vēlreiz jāsanāk kopā vairākām valsts institūcijām un jāmēģina saprast, kas tad ir legāli un, kas tad nav legāli, jo, kā zināms, Eiropas Savienībā ir arī dažādi normatīvie akti, kas regulē kopējo Eiropas Savienības informatīvo telpu.

“Runājot par  šīm pamata problēmām, gribētu minēt divas – pirmā no tām, protams, pašu šo autortiesību un blakustiesību īpašnieku attieksme vai iecietība pret notiekošo pārkāpumu. Otrkārt mēs runājam, protams, par pašas padomes NEPLP tehnisko kapacitāti vispār identificēt un reģistrēt šo te nelegālo pakalpojumu jeb šīs te nelegālās retranslācijas faktu.”, raidījumam norāda Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Dmitrijs Trofimovs.

Trofimovs cīņā ar pirātisko televīziju ierosina izmantot azartspēļu nozares praksi. Kopš pagājušā gada augusta azartspēļu inspekcija ir tiesīga likt interneta operatoriem slēgt nelikumīgās spēļu lapas internetā. Nepilna pusgada laikā ir bloķētas vairāk nekā 450 azartspēļu lapu IP adreses un domēni. Līdzīgas pilnvaras varētu piešķirt arī NEPLP.

Komentējot situāciju, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece norāda: “NEPLP būtu tā, kas varētu pieņemt lēmumu šo vietni arī slēgt un arī to tā darīt. Bet pirms tam izmeklēšana, pierādījumu savākšana, protams, tā nenoliedzami ir policijas kompetence. Tas jādara policijai un tas ir pašsaprotami.”.

Latvijā nelegālo televīziju apkaro tikai viens policijas inspektors. Viņam papildu arī jācīnās ar pirātiskajām datorprogrammām privātajā sektorā. Jāpalīdz arī kolēģiem novērst intelektuālā īpašuma apdraudējumu.

“Tātad faktiski tas būtu jādara līdzīgi kā ārvalstīs to dara atbildīgās institūcijas kopā ar policiju, nozares institūcijas, atbildīgās nozares institūcijas kopā ar policiju, rīko reidus, rīko izmeklēšanu. Līdzīgai sistēmai būtu jābūt arī Latvijā. Šajā gadījumā tā skar ne tikai nelegālu komercdarbību, kas ir jau krimināli sodāma, bet šeit paveras arī jau jauni drošības riski. Un uz šo jautājumu jāraugās arī no nacionālās drošības viedokļa, ” norāda Mūrniece.

Nozares spēlētāji piekrīt, ka cīņa ar pirātisko satelīttelevīziju, tostarp nekodētajiem Krievijas televīzijas kanāliem, negūs panākumus, ja valsts nespers vajadzīgos soļus savas informatīvās telpas aizsardzībai.

Saeima vēl joprojām nav grozījusi likumu, kas liktu televīzijas operatoriem savās pamatpakās palielināt Eiropas televīzijas kanālu skaitu. Bet Kultūras ministrijai jau ilgāku laiku neizdodas atrast Mediju politikas nodaļas vadītāju.
Ja pašreizējais konkurss noslēgsies sekmīgi, tad Mediju politikas nodaļa varēs sākt darbu ātrākais martā.

219 skatījumi




Video

Atklāts Atceres dārzs Zolitūdē

01/09/2026

Pieminot 2013. gada 21. novembra Zolitūdes traģēdijas upurus, atklāts Atceres dārzs. Tā atklāšanā klātesoši bija dienesti, kuru cilvēki traģēdijas dienā pirmie steidzās palīgā, – Neatliekamās...

Lasīt tālāk
Video

Pagarināts darba laiks vētras laikā nolauzto koku un zaru nodošanas punktiem

01/09/2026

Nodošanas punkts Uzvaras bulvārī 16A darbosies līdz 20. septembrim, savukārt Mežaparkā autostāvvietas teritorijā pie Siguldas prospekta 12 darbosies līdz 14. septembrim. Ņemot vērā iedzīvotāju...

Lasīt tālāk
Video

Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados

27/08/2026

Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...

Lasīt tālāk
Video

Gaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība

26/08/2026

Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...

Lasīt tālāk
Video

Ko darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis

24/08/2026

Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...

Lasīt tālāk
Video

Rīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas

24/08/2026

Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...

Lasīt tālāk
Video

Brīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem

24/08/2026

Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...

Lasīt tālāk
Video

Pašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums

24/08/2026

Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...

Lasīt tālāk
Video

Apliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem

18/08/2026

Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...

Lasīt tālāk
Video

Operācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru

17/08/2026

Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...

Lasīt tālāk