Latvija uzsāk iestāšanas procesu Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā
Šonedēļ Ministru kabinets lēma par Latvijas iestāšanās sarunu uzsākšanu, lai pievienotos Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai (IEA).
Esošajā ģeopolitiskajā situācijā energoapgādes drošības jautājums Eiropas Savienībā (ES), tostarp koordinācija un solidaritāte gāzes piegādēs, kā arī būtiskais energoresursu cenu pieaugums un pasākumi tā ietekmes mazināšanai uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem, ir kļuvis par enerģētikas politikas centrālo elementu. Apzinoties, ka situācija ar energoresursu apgādi ES nav tik stabila kā gribētos un dalībvalstis var nonākt krīzes situācijā, valstīm, tostarp, Latvijai, ir nepieciešami drošības garanti šo risku mazināšanai.
IEA pamatuzdevums ir veicināt brīvu un atvērtu enerģijas tirgus izveidi, kā arī tās dalībvalstu pāreju uz tīru enerģiju visefektīvākajā veidā. Tādēļ dalība IEA varētu kļūt par būtisku atbalstu Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanā un sekmēs aktīvāku pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem.
Tāpat dalība IEA ir būtiska no valsts enerģētiskās drošības apsvērumiem, jo nākotnē Latvija kā IEA dalībniece krīzes situācijā, nepieciešamības gadījumā, kopējā kolektīvā drošības mehānisma ietvaros varēs saņemt energoresursu nodrošinājumu.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra ir autonoma starpvaldību organizācija, kas izveidota 1974. gadā, sākoties naftas krīzei. Taču laika gaitā tās loma ir vēl vairāk pieaugusi, aptverot visu globālo enerģētikas sistēmu, sniedzot atbalstu tās dalībvalstīm, lai veicinātu enerģētisko drošību un pāreju uz tīru enerģiju, kā arī mazinot klimata pārmaiņas pasaulē.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk