Latvija uzlūdzas eirozonā
Pēdējais no Latvijas atkarīgais solis virzībā uz eiro ir sperts – Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vakar parakstīja aicinājumu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Eiropas Komisijai (EK) sagatavot ārpuskārtas Konverģences ziņojumu, kas nepieciešams, lai Latviju uzaicinātu eirozonā.
Vēstulē Eiropas Centrālās bankas prezidentam Mario Dragi un Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu Latvijas valdības vadītājs Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs Andris Vilks, kā arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs lūdz sagatavot Konverģences ziņojumu saistībā ar Latvijas plāniem no 2014. gada pievienoties eirozonai. Amatpersonas uzsver, ka jebkurā brīdī ir iespējams sagatavot papildu informāciju, ja tāda būs nepieciešama.
Līdz ar to Latviju no iekļaušanās eirozonā šķir vairs tikai pēdējais solis, kuru, visticamāk, Eiropa jau ir izlēmusi spert. Konverģences ziņojuma pieprasīšana pēc būtības iedarbina lēmumu pieņemšanas procedūru par valsts uzņemšanu eirozonā. Lēmuma pieņemšana sākas ar ECB un EK sagatavoto novērtējumu par dalībvalsts spēju kvalificēties ieiešanai eirozonā.
Viens no Konverģences ziņojuma pamatjautājumiem ir tas, vai kandidātvalsts spēj izpildīt Māstrihtas kritērijus. Tie nosaka, ka inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt triju labāko dalībvalstu vidējo rādītāju. Tāpat valdības budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valdības kopējais parāds – 60% no IKP. Valstī ir jānodrošina valūtas kursa stabilitāte attiecībā pret eiro, bet ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk kā par diviem procentpunktiem pārsniegt triju inflācijas ziņā labāko dalībvalstu vidējo rādītāju.
To, ka Eiropas lēmums varētu būt pozitīvs, apliecina daudzi eksperti, un arī premjers V. Dombrovskis vakar neslēpa: par pozitīvu lēmumu liecinot Latvijas spēja izpildīt Māstrihtas kritērijus un prognozes, ka to spēs darīt arī pārskatāmā nākotnē.
«Latvijas mērķtiecība, pārvarot krīzi, un stabilie pamati ilgtspējīgai attīstībai, ko esam izveidojuši ar atbildīgu politiku, pašlaik Latvijai sniedz reālu iespēju pievienoties Eiropas vienotajai valūtai, 2014. gadā kļūstot par 18. eirozonas dalībvalsti. Esmu pārliecināts, ka šis solis ne vien stiprinās Latvijas reputāciju un paātrinās mūsu valsts ekonomisko attīstību, bet arī demonstrēs eirozonas kā globāla ekonomiskā spēka atkal pieaugošo jaudu,» norādīja V. Dombrovskis.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
FM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākLBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...
Lasīt tālākKrāpnieki sūta īsziņas VSAA vārdā, aicinot atvērt saiti
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina, ka aktivizējušies krāpnieki, kuri izsūta iedzīvotājiem viltus īsziņas par it kā iesaldētu pensiju 2. līmeņa kontu. Krāpnieki...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālākFM rosina preču un pakalpojumu loteriju atļaujas aizstāt ar paziņošanu VID
Finanšu ministrija (FM) rosina preču un pakalpojumu loteriju organizēšanai nepieciešamās atļaujas aizstāt ar paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), paredz publiskajai apspriešanai nodotais...
Lasīt tālākAptauja: 6 % Latvijas iedzīvotāju ir parādi par komunālajiem maksājumiem un citiem pakalpojumiem
Nedaudz vairāk nekā 6 % iedzīvotāju ir nenokārtotas parādsaistības ārpus kreditēšanas nozares, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem, elektrību, telefonsakariem, automašīnas stāvvietu,...
Lasīt tālāk