Latvija uzlūdzas eirozonā
Pēdējais no Latvijas atkarīgais solis virzībā uz eiro ir sperts – Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vakar parakstīja aicinājumu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Eiropas Komisijai (EK) sagatavot ārpuskārtas Konverģences ziņojumu, kas nepieciešams, lai Latviju uzaicinātu eirozonā.
Vēstulē Eiropas Centrālās bankas prezidentam Mario Dragi un Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu Latvijas valdības vadītājs Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs Andris Vilks, kā arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs lūdz sagatavot Konverģences ziņojumu saistībā ar Latvijas plāniem no 2014. gada pievienoties eirozonai. Amatpersonas uzsver, ka jebkurā brīdī ir iespējams sagatavot papildu informāciju, ja tāda būs nepieciešama.
Līdz ar to Latviju no iekļaušanās eirozonā šķir vairs tikai pēdējais solis, kuru, visticamāk, Eiropa jau ir izlēmusi spert. Konverģences ziņojuma pieprasīšana pēc būtības iedarbina lēmumu pieņemšanas procedūru par valsts uzņemšanu eirozonā. Lēmuma pieņemšana sākas ar ECB un EK sagatavoto novērtējumu par dalībvalsts spēju kvalificēties ieiešanai eirozonā.
Viens no Konverģences ziņojuma pamatjautājumiem ir tas, vai kandidātvalsts spēj izpildīt Māstrihtas kritērijus. Tie nosaka, ka inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt triju labāko dalībvalstu vidējo rādītāju. Tāpat valdības budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valdības kopējais parāds – 60% no IKP. Valstī ir jānodrošina valūtas kursa stabilitāte attiecībā pret eiro, bet ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk kā par diviem procentpunktiem pārsniegt triju inflācijas ziņā labāko dalībvalstu vidējo rādītāju.
To, ka Eiropas lēmums varētu būt pozitīvs, apliecina daudzi eksperti, un arī premjers V. Dombrovskis vakar neslēpa: par pozitīvu lēmumu liecinot Latvijas spēja izpildīt Māstrihtas kritērijus un prognozes, ka to spēs darīt arī pārskatāmā nākotnē.
«Latvijas mērķtiecība, pārvarot krīzi, un stabilie pamati ilgtspējīgai attīstībai, ko esam izveidojuši ar atbildīgu politiku, pašlaik Latvijai sniedz reālu iespēju pievienoties Eiropas vienotajai valūtai, 2014. gadā kļūstot par 18. eirozonas dalībvalsti. Esmu pārliecināts, ka šis solis ne vien stiprinās Latvijas reputāciju un paātrinās mūsu valsts ekonomisko attīstību, bet arī demonstrēs eirozonas kā globāla ekonomiskā spēka atkal pieaugošo jaudu,» norādīja V. Dombrovskis.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta 2026. gada valsts budžeta projektu
Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Tas paredzēts ceturtdien, 6.novembrī, Saeimas sēdē konceptuāli atbalstītajā...
Lasīt tālāk