Latvija uzlūdzas eirozonā
Pēdējais no Latvijas atkarīgais solis virzībā uz eiro ir sperts – Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vakar parakstīja aicinājumu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Eiropas Komisijai (EK) sagatavot ārpuskārtas Konverģences ziņojumu, kas nepieciešams, lai Latviju uzaicinātu eirozonā.
Vēstulē Eiropas Centrālās bankas prezidentam Mario Dragi un Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu Latvijas valdības vadītājs Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs Andris Vilks, kā arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs lūdz sagatavot Konverģences ziņojumu saistībā ar Latvijas plāniem no 2014. gada pievienoties eirozonai. Amatpersonas uzsver, ka jebkurā brīdī ir iespējams sagatavot papildu informāciju, ja tāda būs nepieciešama.
Līdz ar to Latviju no iekļaušanās eirozonā šķir vairs tikai pēdējais solis, kuru, visticamāk, Eiropa jau ir izlēmusi spert. Konverģences ziņojuma pieprasīšana pēc būtības iedarbina lēmumu pieņemšanas procedūru par valsts uzņemšanu eirozonā. Lēmuma pieņemšana sākas ar ECB un EK sagatavoto novērtējumu par dalībvalsts spēju kvalificēties ieiešanai eirozonā.
Viens no Konverģences ziņojuma pamatjautājumiem ir tas, vai kandidātvalsts spēj izpildīt Māstrihtas kritērijus. Tie nosaka, ka inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt triju labāko dalībvalstu vidējo rādītāju. Tāpat valdības budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valdības kopējais parāds – 60% no IKP. Valstī ir jānodrošina valūtas kursa stabilitāte attiecībā pret eiro, bet ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk kā par diviem procentpunktiem pārsniegt triju inflācijas ziņā labāko dalībvalstu vidējo rādītāju.
To, ka Eiropas lēmums varētu būt pozitīvs, apliecina daudzi eksperti, un arī premjers V. Dombrovskis vakar neslēpa: par pozitīvu lēmumu liecinot Latvijas spēja izpildīt Māstrihtas kritērijus un prognozes, ka to spēs darīt arī pārskatāmā nākotnē.
«Latvijas mērķtiecība, pārvarot krīzi, un stabilie pamati ilgtspējīgai attīstībai, ko esam izveidojuši ar atbildīgu politiku, pašlaik Latvijai sniedz reālu iespēju pievienoties Eiropas vienotajai valūtai, 2014. gadā kļūstot par 18. eirozonas dalībvalsti. Esmu pārliecināts, ka šis solis ne vien stiprinās Latvijas reputāciju un paātrinās mūsu valsts ekonomisko attīstību, bet arī demonstrēs eirozonas kā globāla ekonomiskā spēka atkal pieaugošo jaudu,» norādīja V. Dombrovskis.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Uzņēmumi Rīgā ir optimistiskākie, Latgales piesardzīgākie: uzņēmumu prognozes 2026. gadam
Vairāk nekā puse (55 %) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno saglabāt stabilu vai palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, liecina jaunākā...
Lasīt tālākVeiksmīgi sadarbojoties Rīgas un Ropažu pašvaldībām, tiks pagarināts 16. autobusa maršruts
Rīgas un Ropažu pašvaldības un VSIA “Autotransporta direkcija” vienojušās pagarināt 16. autobusa maršrutu līdz Sunīšiem. Izmaiņas stāsies spēkā no 13. decembra brīvdienās un...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālākOktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci
Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...
Lasīt tālāk3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu
2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālāk