• Tweet

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), analizējot epidemioloģiskās uzraudzības datus, ir novērojis Covid-19 izplatības pieaugumu Latvijā, līdzīgi kā tas novērots daudzās citās Eiropas Savienības valstīs.

Augusta otrajā nedēļā (11.08.–17.08.) laboratoriski apstiprināto Covid-19 pozitīvo paraugu īpatsvars sasniedza 14,9% (salīdzinājumam jūlija ceturtajā nedēļā – 4,3%, jūlija pēdējā nedēļā – 5,8% un augusta pirmajā nedēļā – 8,0%). Arī stacionārās ārstniecības iestādēs pēdējās nedēļas laikā ir palielinājies no jauna stacionēto pacientu skaits ar Covid-19 infekciju: ja augusta pirmajā nedēļā tie bija astoņi stacionēti pacienti ar diagnozi Covid-19, tad otrajā nedēļā – 22 pacienti. Jūlija pēdējās divās nedēļās un augustā tika ziņots arī par sešiem nāves gadījumiem pacientiem ar Covid-19 infekciju, salīdzinot ar nevienu šādu ziņojumu jūlija pirmajā pusē.

Iepriekšējā sezonā šajā laika periodā arī novērots Covid-19 gadījumu skaita pieaugums, taču saslimstības rādītāji pērn novēroti augstāki, nekā šajā sezonā.

Pozitīvo Covid-19 testu īpatsvars un stacionēto pacientu skaits Latvijā, 2024. gada 32. nedēļa – 2025. gada 32. nedēļa.
Uz pieaugošu SARS-CoV-2 vīrusa cirkulācijas intensitāti un izplatību sabiedrībā norāda arī notekūdeņu monitoringa rezultāti**.

Gatavojoties rudens-ziemas sezonai, Latvijā ir pieejama arī atjaunotā sezonas vakcīna pret Covid-19, kas pasargā pret smagām slimības formām, ko var izraisīt pašlaik dominējošās SARS-CoV-2 Omikrona varianta apakšlīnijas.

SPKC vērš uzmanību, ka Covid-19 vīrusa izplatībai joprojām nav izteiktas rudens-pavasara sezonalitātes un līdzīga epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās saistībā ar Covid-19 infekciju tika novērota arī iepriekšējos gados vasaras mēnešos, kam ir vairāki iemesli: imunitātes samazināšanās pret Covid-19 infekciju, intensīvāka cilvēku socializācija un mobilitāte atvaļinājumu sezonā, t. sk. biežāka publisku pasākumu apmeklēšana un starptautiski ceļojumi, kas veicina jaunu vīrusa variantu izplatību.

Arī citās Eiropas Savienības valstīs pēdējo nedēļu laikā ir vērojama Covid-19 infekcijas izplatības palielināšanās, lai gan kopējā aktivitāte joprojām ir zema un ietekme uz veselības aprūpes iestādēm ir relatīvi neliela. Ņemot vērā iepriekšējo vasaras sezonu pieredzi un to, ka Covid-19 izplatības riska faktori saglabājas, tuvākajās nedēļās var turpināt sagaidīt Covid-19 infekcijas intensitātes un stacionēto pacientu skaita mērenu pieaugumu.

Covid-19 infekcija joprojām var izraisīt smagas slimības iedzīvotājiem, kas pieder riska grupai: vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām un novājinātu imunitāti. Tādēļ būtiski arī vienmēr ievērot pamata profilakses pasākumus – regulāri un rūpīgi mazgāt vai dezinficēt rokas, izvairīties no pieskaršanās sejai ar netīrām rokām, ievērot respiratoro etiķeti (klepojot un šķaudot nosegt muti un degunu ar elkoni vai vienreizlietojamo salveti), bieži vedināt telpas, izvairīties no tiešas saskarsmes ar slimiem cilvēkiem. Svaigs gaiss un aktivitātes ārā mazina inficēšanās risku, tādēļ priekšroka ir pasākumiem ārā, kur vīrusa pārnese ir mazāka, sevišķi ja cilvēks pieder riska grupai.

Medicīniskās maskas vai respiratora izmantošana noteiktos apstākļos ir vienkāršs, bet efektīvs profilakses līdzeklis. Ja esi saslimis ar Covid-19 vai citu elpceļu slimību, sejas maskas vai respiratora lietošana ir svarīga, jo tā samazina vīrusa izplatīšanu – maska aiztur pilienus, kas rodas runājot, klepojot vai šķaudot un satur vīrusus vai baktērijas. Līdz ar to šādi var pasargāt no inficēšanās apkārtējos – īpaši cilvēkus ar augstāku risku smagai slimības gaitai (seniori, personas ar hroniskām slimībām, grūtnieces). Turklāt sejas maskas vai respiratora lietošana samazina inficēšanās iespēju publiskās vietās – īpaši tur, kur nav iespējams ievērot distanci. Šādos apstākļos šis aizsardzības līdzeklis jāapsver senioriem un personām ar hroniskām slimībām.

Cilvēkiem, kuri pieder riska grupai joprojām ieteicama vakcinācija pret Covid-19, kura aizvien ir valsts apmaksāta.

Covid-19 biežākie simptomi: paaugstināta ķermeņa temperatūra, sauss klepus, nogurums, vājums, elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana (smagākos gadījumos), muskuļu vai locītavu sāpes, galvassāpes, iesnas vai aizlikts deguns, iekaisis kakls, dažkārt ožas un/vai garšas zudums, caureja, slikta dūša vai vemšana.