• Tweet

Otrdien, 8. oktobrī, Zemkopības ministrija (ZM) iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu “Par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā”, informējot par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā un Eiropas Savienībā (ES).

“Latvija noteikti uzturēs un turpinās diskusijas ES Padomē par Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un pārtikas produkcijas importa ierobežošanu Eiropas Savienībā. Mēs kā Eiropas Savienības robežvalsts skaidri redzam, ko un cik no šīm abām valstīm ieved. Zemkopības ministrija ir sagatavojusi analīzi un sarakstu produktiem, kuru ievešana būtu krasi samazināma. Esmu pārliecināts, ka dalībvalstis kopīgi atradīs pareizākos ceļus – sankciju vai paaugstinātu muitas tarifu veidā – turpmākā importa ierobežošanai Eiropas Savienībā no agresorvalstīm,” uzskata zemkopības ministrs Armands Krauze.

Informatīvajā ziņojumā1 apkopota informācija par Krievijas un Baltkrievijas importu Latvijā līdz 2024. gada 1. jūlijam, kad pēc Latvijas ierosinājuma Eiropas Savienībā (ES) tika ieviesti2 paaugstināti ievedmuitas nodokļi vairākām produktu grupām. Dati liecina, ka jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā:

pārtikas rūpniecības atlieku, gatavas lopbarības imports samazinājies par 93%,
graudaugu produktu imports samazinājies par 100%,
augu eļļas un to šķelšanās produktu imports samazinājies par 91%,
eļļas augu sēklu un eļļas augu augļu imports samazinājies par 97%,
augu valsts produktu, kas citur nav minēti un iekļauti, imports samazinājies par 90%.

Importa ļoti krasā samazināšanās 2024. gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju skaidri liecina par to, ka ES paaugstinātie muitas tarifi pilda savu mērķi un to īstenošana ir ievērojami mazinājusi līdzšinējo importu no Krievijas un Baltkrievijas. Tas nozīmē, ka ir jāturpina diskusijas ar ES dalībvalstīm, lai apspriestu nākamo priekšlikumu par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu noteikšanu plašākam Krievijas un Baltkrievijas produktu klāstam, tādējādi no šīm valstīm ierobežojot produktu importu.

Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uz Latvijas robežas veic pastiprinātu kontroli un uzraudzību lauksaimniecības un pārtikas precēm no trešajām valstīm. Robežkontroles punktos ievestās kravas regulāri analizē, lai, ja nepieciešams, samazinātu vai palielinātu pastiprināto kontroli. Pirmajā 2024. gada pusgadā PVD veicis kontroli 1 203 671 tonnai preču no Krievijas (891 775 tonnām) un Baltkrievijas (311 895 tonnām) importēto lauksaimniecības un pārtikas preču.

Latvija jau pagājušajā gadā rosināja diskusijas ES Padomē par vienotām ES līmeņa sankcijām dažādām precēm un produkcijai no Krievijas un arī Baltkrievijas. Diskusiju gaitā ir noskaidrojies, ka ES sankciju sarakstā pārtikas un farmācijas produkcija visdrīzāk netiks iekļauta, jo pret šo nozaru ražojumiem ir jutīga attieksme pasaulē un sankciju pieņemšanai ir nepieciešams vienbalsīgs ES dalībvalstu lēmums. Tātad iespējas ar sankciju palīdzību ierobežot vai aizliegt šo abu valstu izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu importu ES ir ļoti niecīgas.

Tādēļ turpmākais darbs ir jākoncentrē uz iespējām paaugstināt muitas tarifus Krievijas un Baltkrievijas produkcijai, jo to var izdarīt ātrāk un šim pasākumam ir sankcijām līdzvērtīga ietekme. Vienlaikus gan ZM neatmet iespēju nākotnē pret Krieviju un Baltkrieviju ieviest ES sankcijas kā potenciālu rīku lauksaimniecības un pārtikas produktu importa ierobežošanai vai pilnīgai aizliegšanai.