Latvija pirmo reizi ievēlēta ANO Cilvēktiesību padomē
21. oktobrī ANO Ģenerālā Asambleja ar 175 balsīm par ievēlēja Latviju ANO Cilvēktiesību padomē (turpmāk – Padome) uz termiņu no 2015. līdz 2017. gadam. Šī ir pirmā reize, kad Latvija tikusi ievēlēta Padomē, kas ir svarīgākā ANO cilvēktiesību struktūra cilvēktiesību jomā. No 2015. gada 1. janvāra Padomē darbu uzsāks 15 jaunievēlētās valstis: Albānija, Bangladeša, Bolīvija, Botsvāna, Gana, Indija, Indonēzija, Katara, Kongo, Latvija, Nīderlande, Nigērija, Paragvaja, Portugāle un Salvadora, informē Ārlietu ministrija.
Ievēlēšana Padomē ir apliecinājums Latvijas sasniegtajam cilvēktiesību jomā nacionālā un starptautiskā līmenī. Cilvēktiesību aizsardzība ir viena no Latvijas prioritātēm, ko atspoguļo valsts aktīvā darbība starptautiskajās organizācijās.
Pārstāvība Padomē Latvijai ļaus sniegt ieguldījumu cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanā visā pasaulē. Latvija sniegs stingru atbalstu ANO cilvēktiesību mehānismu neatkarībai un efektivitātei. Padomē Latvija sekmēs savas cilvēktiesību jomas prioritātes – sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību, vārda brīvību, t.sk. virtuālajā vidē, kā arī paaugstināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību. Latvija turpinās savu ilggadējo iniciatīvu – aicināt ANO dalībvalstis izsniegt pastāvīgo ielūgumu ANO ziņotājiem un darba grupām, jeb tā saucamajām speciālajām procedūrām, kā arī uzturēt atvērtu dialogu un konstruktīvu sadarbību ar attiecīgo mandātu turētājiem.
Padome ir starpvaldību institūcija, kas ir atbildīga par cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību, kā arī cilvēktiesību pārkāpumu risināšanu pasaulē. Padomi veido 47 dalībvalstis (no Āfrikas – 13, Rietumeiropas un citu valstu grupas – 7, Āzijas – 13, Latīņamerikas – 8, Austrumeiropas grupas – 6), kuras ANO ĢA ievēl uz 3 gadu termiņu. Latvija darbojas Austrumeiropas grupā.
Padome tika nodibināta 2006. gada 15. martā, aizvietojot ANO Cilvēktiesību komisiju. Latvija bija pārstāvēta ANO Cilvēktiesību komisijā no 1999. līdz 2001. gadam.
Vēl par tēmu:
Nākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālākProgresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālāk
