Latvija palīdzībai Ukrainai piešķir vēl piecus miljonus eiro
Otrdien, 8. martā Latvijas valdība apstiprināja palīdzību Ukrainai vēl piecu miljonu eiro apmērā. Šie līdzekļi, kas Ukrainai būs pieejami ar Pasaules Bankas starpniecību, paredzēti neatliekamu Ukrainas valdības budžeta vajadzību segšanai laikā, kad Ukrainas teritorijā notiek Krievijas īstenotā un Baltkrievijas atbalstītā militārā agresija, izraisot humanitāro krīzi un negatīvu ietekmi uz Ukrainas ekonomiku. Kopējais Pasaules Bankas atbalsts plānots trīs miljardu ASV dolāru apmērā.
Pirmdien, 7.martā Pasaules Bankas valde apstiprināja pirmo daļu – aizdevumu 437,05 miljonu eiro apmērā no kopējās atbalsta paketes, ar ko plānots segt neatliekamas Ukrainas valdības budžeta vajadzības, tajā skaitā izmaksāt pensijas, algas mediķiem un skolotājiem, kā arī segt citus neatliekamus izdevumus. Pēc Pasaules Bankas aicinājuma Latvija kopā ar citām dalībvalstīm (Lielbritānija, Nīderlande, Japāna Zviedrija, Lietuva, Dānija, Islande) piedalās aizdevuma līdzfinansēšanā, piesaistot grantus, garantijas vai paralēlos aizdevumus. Tas papildinās Pasaules Bankas iespējas palielināt kopējo finansējumu un sniegs lielāku likviditātes atbalstu Ukrainas valdībai šajos ārkārtas finanšu spiediena apstākļos, kad ārējā finansējuma izmaksas ir būtiski pieaugušas un Ukrainas piekļuve starptautiskajiem finanšu tirgiem ir praktiski neiespējama. Šobrīd Ukrainas finansējuma vajadzības sastāda aptuveni 12 miljardus ASV dolāru jeb 5,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pasaules Banka prognozē Ukrainas ekonomikas lejupslīdi par 7,1% 2022. gadā un fiskālā deficīta pieaugumu līdz 8% no IKP. Ekonomikas atjaunošanai būs nepieciešami būtiski papildu ieguldījumi, lai atgrieztos pirms krīzes izaugsmes līmenī.
“Latvijas dalība šajā atbalsta mehānismā nozīmē ne tikai tūlītēju finanšu atbalstu, bet arī solidāru pienākumu atbalstīt Ukrainu un tās cilvēkus, kuri cieš humanitāro katastrofu paši savā teritorijā neizprovocēta Krievijas uzbrukuma dēļ. Šis likviditātes atbalsts ar Pasaules Bankas starpniecību ir operatīvi koordinēts ne tikai ar partneriem un donoriem, bet šajos neizsakāmi smagajos apstākļos arī ar Ukrainas valdību. Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu un tās kaimiņvalstis, ņemot vērā ietekmi uz reģionu kopumā, tai skaitā vairāk kā divu miljonu imigrantu plūsmu, tai skaitā 500 000 bērnu. Tāpat arī mēs sagaidām, ka vērtības un starptautiskās normas, kas gadiem ir nodrošinājušas globālo izaugsmi un labklājību, tiks aizsargātas,” pauž finanšu ministrs Jānis Reirs.
Pasaules Banka nodrošina, ka donorvalstu iemaksas tiek izlietotas atbilstoši mērķiem un notiek regulāra atskaitīšanās par sniegtā atbalsta ietekmi un sasniegtajiem rezultātiem. Pasaules Bankai ir neatsverama pieredze un kapacitāte darbam konfliktu skartās valstīs, un tā spēj nodrošināt, ka finansējums tiek piešķirts tikai leģitīmai valdībai un tā izlietojums tiek rūpīgi uzraudzīts.
Arī citas starptautiskās finanšu institūcijas aktīvi iesaistās atbalsta sniegšanā Ukrainai. Starptautiskais Valūtas fonds plāno ārkārtas finanšu palīdzību, Eiropas Investīciju banka ir apstiprinājusi steidzamu likviditātes atbalstu 668 miljonu eiro apmērā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka strādā pie atbalsta paketes Ukrainai un skartajām reģiona valstīm.
Pasaules Banka ir lielākā attīstības finansējuma institūcija pasaulē, kas nodrošina finansiālo un tehnisko atbalstu attīstības valstīm. Tās misija ir mazināt galēju nabadzību un veicināt kopēju labklājību ilgtspējīgā veidā.
Vēl par tēmu:
Budžeta komisija nākamnedēļ sāks darbu pie 2026. gada valsts budžeta projekta
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamnedēļ plānojusi sanākt uz vairākām sēdēm, lai iepazītos ar katras ministrijas bāzes finansējumu, un vērtēt to, kas iekļauts 2026....
Lasīt tālākUzkrājumu apjoms nākotnē atkarīgs no rīcības šodien
Mūsu uzkrājumi nākotnē būs atkarīgi ne tikai no tā, cik aktīvi uzkrājumus veidojam paši, bet arī lielā mērā no tā, cik savlaicīgi un atbilstoši vecumam tiek izvēlēts pensiju plāns....
Lasīt tālākSaeimā iesniegts 2026. gada valsts budžeta projekts
“Šodien Saeimā iesniegto budžeta projektu patiešām var dēvēt par drošības budžetu, un tā sagatavošanas process bijis īpaši izaicinošs, ņemot vērā paaugstināto ģeopolitisko spriedzi...
Lasīt tālākAlūksnes novadu plānots iekļaut Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā
Lai stiprinātu Latvijas austrumu pierobežas uzņēmumu konkurētspēju, veicinātu eksportu un produktivitāti, Saeima ceturtdien, 9.oktobrī, konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz...
Lasīt tālākNo 2026. gada pieaugs valsts izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem
Valdība šodien, 7. oktobrī, apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavotās izmaiņas, kas paredz no 2026. gada janvāra palielināt valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru bērniem par 30...
Lasīt tālākMatisone: nodokļu administrācijas PVN piemērošanas prakse izmitināšanas pakalpojumiem rada risku uzņēmējiem pāriet ēnu ekonomikā
“Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas prakse viesu izmitināšanas jomā rada risku, ka mazie uzņēmumi varētu pāriet ēnu ekonomikā un vairs nemaksāt nodokļus....
Lasīt tālākBudžets 2026: pašvaldību ieņēmumi turpinās pieaugt, stiprinot vietējo attīstību visā Latvijā
Pirmdien, 6. oktobrī, notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēde, kurā izskatīja Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2026. gada budžetu un budžeta...
Lasīt tālākPieci padomi, kā novērtēt apkaimi pirms mājokļa iegādes
Nekustamā īpašuma atrašanās vieta un tuvākā apkaime ir viens no izšķirošajiem faktoriem, pieņemot lēmumu par jauna mājokļa iegādi. Kā noteikt, vai apkārtne, kurā noskatīts mājoklis,...
Lasīt tālākFM: nodokļu ieņēmumu pieaugums par 6,2% nodrošina lielākus kopbudžeta ieņēmumus šā gada astoņos mēnešos
Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka 2025. gada janvārī–augustā konsolidētais kopbudžets noslēgts ar 257 miljonu eiro deficītu, kamēr pirms gada bija vērojams pārpalikums 650,1...
Lasīt tālākBudžets 2026: Valdības uzmanības centrā – valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība
Pirmdien, 22. septembrī, valdība apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par nozaru ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem...
Lasīt tālāk