Latvija palīdzībai Ukrainai piešķir vēl piecus miljonus eiro
Otrdien, 8. martā Latvijas valdība apstiprināja palīdzību Ukrainai vēl piecu miljonu eiro apmērā. Šie līdzekļi, kas Ukrainai būs pieejami ar Pasaules Bankas starpniecību, paredzēti neatliekamu Ukrainas valdības budžeta vajadzību segšanai laikā, kad Ukrainas teritorijā notiek Krievijas īstenotā un Baltkrievijas atbalstītā militārā agresija, izraisot humanitāro krīzi un negatīvu ietekmi uz Ukrainas ekonomiku. Kopējais Pasaules Bankas atbalsts plānots trīs miljardu ASV dolāru apmērā.
Pirmdien, 7.martā Pasaules Bankas valde apstiprināja pirmo daļu – aizdevumu 437,05 miljonu eiro apmērā no kopējās atbalsta paketes, ar ko plānots segt neatliekamas Ukrainas valdības budžeta vajadzības, tajā skaitā izmaksāt pensijas, algas mediķiem un skolotājiem, kā arī segt citus neatliekamus izdevumus. Pēc Pasaules Bankas aicinājuma Latvija kopā ar citām dalībvalstīm (Lielbritānija, Nīderlande, Japāna Zviedrija, Lietuva, Dānija, Islande) piedalās aizdevuma līdzfinansēšanā, piesaistot grantus, garantijas vai paralēlos aizdevumus. Tas papildinās Pasaules Bankas iespējas palielināt kopējo finansējumu un sniegs lielāku likviditātes atbalstu Ukrainas valdībai šajos ārkārtas finanšu spiediena apstākļos, kad ārējā finansējuma izmaksas ir būtiski pieaugušas un Ukrainas piekļuve starptautiskajiem finanšu tirgiem ir praktiski neiespējama. Šobrīd Ukrainas finansējuma vajadzības sastāda aptuveni 12 miljardus ASV dolāru jeb 5,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pasaules Banka prognozē Ukrainas ekonomikas lejupslīdi par 7,1% 2022. gadā un fiskālā deficīta pieaugumu līdz 8% no IKP. Ekonomikas atjaunošanai būs nepieciešami būtiski papildu ieguldījumi, lai atgrieztos pirms krīzes izaugsmes līmenī.
“Latvijas dalība šajā atbalsta mehānismā nozīmē ne tikai tūlītēju finanšu atbalstu, bet arī solidāru pienākumu atbalstīt Ukrainu un tās cilvēkus, kuri cieš humanitāro katastrofu paši savā teritorijā neizprovocēta Krievijas uzbrukuma dēļ. Šis likviditātes atbalsts ar Pasaules Bankas starpniecību ir operatīvi koordinēts ne tikai ar partneriem un donoriem, bet šajos neizsakāmi smagajos apstākļos arī ar Ukrainas valdību. Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu un tās kaimiņvalstis, ņemot vērā ietekmi uz reģionu kopumā, tai skaitā vairāk kā divu miljonu imigrantu plūsmu, tai skaitā 500 000 bērnu. Tāpat arī mēs sagaidām, ka vērtības un starptautiskās normas, kas gadiem ir nodrošinājušas globālo izaugsmi un labklājību, tiks aizsargātas,” pauž finanšu ministrs Jānis Reirs.
Pasaules Banka nodrošina, ka donorvalstu iemaksas tiek izlietotas atbilstoši mērķiem un notiek regulāra atskaitīšanās par sniegtā atbalsta ietekmi un sasniegtajiem rezultātiem. Pasaules Bankai ir neatsverama pieredze un kapacitāte darbam konfliktu skartās valstīs, un tā spēj nodrošināt, ka finansējums tiek piešķirts tikai leģitīmai valdībai un tā izlietojums tiek rūpīgi uzraudzīts.
Arī citas starptautiskās finanšu institūcijas aktīvi iesaistās atbalsta sniegšanā Ukrainai. Starptautiskais Valūtas fonds plāno ārkārtas finanšu palīdzību, Eiropas Investīciju banka ir apstiprinājusi steidzamu likviditātes atbalstu 668 miljonu eiro apmērā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka strādā pie atbalsta paketes Ukrainai un skartajām reģiona valstīm.
Pasaules Banka ir lielākā attīstības finansējuma institūcija pasaulē, kas nodrošina finansiālo un tehnisko atbalstu attīstības valstīm. Tās misija ir mazināt galēju nabadzību un veicināt kopēju labklājību ilgtspējīgā veidā.
Vēl par tēmu:
Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro
2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli...
Lasīt tālākBudžeta komisija: arī mikrouzņēmumiem paredzēta atvieglota PVN piemērošana
Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 28. maijā, galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākPētnieki: Dzīvojamo telpu īres likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā
Dzīvojamo telpu īres likums ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu. 29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju...
Lasīt tālākBaltijas valstu ekonomikas ministri: aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs
Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība...
Lasīt tālāk