Cilvēki fatāli baidās no diagnozes vēzis, ka uz pārbaudēm pie ārsta nereti atnākt tikai tad, kad ļaundabīgais audzējs ir sabrukšanas stadijā, skarbi Pasaules pretvēža dienā saka Rīgas Austrumu slimnīcas onkoloģijas galvenais speciālists Jānis Eglītis.

Lai arī pēdējos pāris gados palielinās agrīni atklāto audzēju gadījumu skaits, tomēr pat tādu audzēju kā ādas vēzi, ko var ātri pamanīt pat bez laikietilpīgām pārbaudēm, gadā vairāk nekā 30 gadījumos atklāj pēdējās stadijās. Piekrītot, ka vēža diagnoze ir bieds sabiedrībai, pacientu organizācijas Dzīvības koks vadītāja Gunita Berķe tomēr uzsver, ka šīs bailes ir saistītas arī ar neuzticību veselības sistēmai, proti, ka, uzzinot diagnozi, cilvēks būs pārliecināts, ka viņam viss – ārstēšana, medikamenti, psihosociālais atbalsts – būs nodrošināts.

Onkologs Jānis Eglītis norāda, ka vēža slimnieku skaits ar katru gadu pieaug, un viņš prognozē, kā tā būs arī turpmākos gadus, kas izskaidrojams ar agrīni atklātajiem vēža saslimšanas gadījumiem. Valsts organizētais skrīnings sāk dot rezultātus, un arvien vairāk slimība tiek atklāta agrīnā stadijā vai pat, piemēram, dzemdes kakla vēža gadījumā – pat pirmsvēža stadijā, tomēr kopumā joprojām novērojama tendence, ka pacienti joprojām pie ārsta vēršas novēloti. Ar to arī izskaidrojami pacientu mirstības rādītāji, kas Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir ievērojami augstāki. «Bailes laikus iet pie ārsta ir saglabājušās no padomju laika,» uzskata J. Eglītis. Piemēram, trešā daļa slimnieku ar taisnās vai resnās zarnas jeb kolorektālo vēzi nonāk slimnīcā akūti – ar audzēja plīšanu, nosprostošanos vai asiņošanu. Tas liecina par vēzi pēdējās stadijās, lai gan arī šā vēža savlaicīgai atklāšanai ir atvēlēta valsts nauda skrīninga ietvaros (to apmeklējuši tikai septiņi procenti iedzīvotāju).

Pēc pašreizējām aplēsēm (dati par 2012. gadu pilnībā vēl nav apkopoti), pērn ļaundabīgs audzējs diagnosticēts 11 000 pacientu, un iezīmējas jauna tendence – pēc tam, kad vairākus gadus pirmajā vietā pēc saslimšanas gadījumu skaita bija plaušu vēzis un 2011. gadā to apsteidza krūts vēzis, 2012. gadā visvairāk diagnosticēts ādas vēzis. «Labā ziņa – ar ādas vēzi pacienti pie ārstiem vēršas agrīnā stadijā, tomēr pie mums nonāk slimnieki ar ielaistu ādas vēzi, kas jau izkropļojis seju vai ķermeni, kad vēzis ir acīmredzams,» atzīst J. Eglītis. Pēc ārstu novērojuma – agrāk sievietēm ādas vēzi diagnosticēja 70–80 gadu vecumā, bet tagad ir daudz gados jaunu sieviešu, kurām saslimšanas iemesls varētu būt intensīva sauļošanās un solāriju apmeklēšana.

Gunita Berķe no Dzīvības koka piekrīt – «vēzis kļūst jaunāks» un vairāk nekā 40 % pacientu ir darbspējas vecumā. «Neviens cilvēks negrib saslimt ar vēzi, bet, ja ir saslimis, vēlas izveseļoties. Nekur pasaulē šo diagnozi neuzskata par nolemtību, bet par hronisku saslimšanu,» saka G. Berķe. Cilvēku bailes vērsties pie ārsta ir saistītas ar sabiedrībā plaši izplatīto viedokli par vēzi kā fatālu saslimšanu, bet ne tikai. Cilvēks baidās uzzināt slikto, bet vēl viņš baidās palikt bez atbalsta, arī emocionāla.

Avots: nra.lv /Inga Paparde