• Tweet

Ministru kabinets apstiprinājis Aizsardzības ministrijas virzītos grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas nozīmē to, ka turpmākajos trīs gados finansējums valsts aizsardzībai pakāpeniski tiks palielināts līdz 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma.

Atbilstoši NATO vadlīnijām, Latvija jau kopš 2018. gada aizsardzības nozarei atvēl ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta. Šogad aizsardzības budžets sasniedz jau 2,2% no iekšzemes kopprodukta. Savukārt 2023. gadā tas būs ne mazāks kā 2,25%, 2024. gadā – 2,4%, bet 2025. gadā un turpmākajos gados – ne mazāks kā 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma.

“Ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos izaicinājumus un drošības situācijas izmaiņas reģionā, ko neapšaubāmi ir ietekmējis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, mums nekavējoties ir jāveic visi iespējamie pasākumi Latvijas aizsardzības stiprināšanai un Nacionālo bruņoto spēku spēju paātrinātai attīstībai. Mēs nedrīkstam sēdēt rokas klēpī salikuši un cerēt, ka nepieciešamības gadījumā būs kāds cits, kas mūs aizstāvēs, ja paši nebūsim maksimāli ieguldījušies savā aizsardzībā. Mums ir jārīkojas atbildīgi gan pret mūsu valsti un tās iedzīvotājiem, gan pret sabiedrotajiem. Esmu pateicīgs kolēģiem par sapratni, elastību un operatīvo rīcību likumprojekta virzīšanā un apstiprināšanā,” pauž aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Piešķirto finansējumu plānots novirzīt līdzšinējo spēju iztrūkumu mazināšanai un atsevišķu spēju ieviešanas paātrināšanai, piemēram, loģistikas un apgādes nodrošināšanai, bezpilota sistēmu un vadāmo lādiņu, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu, netiešās uguns atbalsta, sauszemes spēku mehanizācijas spēju attīstībai un nacionālās kiberdrošības spējas stiprināšanai. Papildus finansējums ļaus sasniegt arī Nacionālo bruņoto spēku personāla piesaistes mērķus, ņemot vērā to, ka personāla nodrošinājums ir būtisks katras spējas ekipējuma izmantošanai.

“Esmu gandarīts, ka Latvijas pilsoņi arvien vairāk iesaistās valsts aizsardzības nodrošināšanā, stājoties Zemessardzē vai kļūstot par profesionālā dienesta karavīriem. Pārliecība, ka mūsu valsts ir drošās rokās, ar katru dienu kļūst spēcīgāka. Latvijas aizsardzība ir mūsu visu kopīga atbildība, tāpēc aicinu ikvienu mūsu valsts pilsoni izvērtēt iespējas kļūt par karavīru, zemessargu vai pieteikties rezervistu militārās apmācības kursam maijā vai augustā,” aicina A. Pabriks.

Jau vēstīts, ka 2022. gada 22. marta valdības sēdē konceptuāli tika atbalstīts Aizsardzības ministrijas priekšlikums par budžeta izdevumu palielinājumu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta valsts drošības un aizsardzības stiprināšanai, kā arī Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju paātrinātai attīstībai, līdz ar to tika izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”.