Lagarda: Latvijā dzīvo ļoti drosmīgi cilvēki
Latvija ir valsts, kurā dzīvo ļoti drosmīgi cilvēki, – tā par Latvijā īstenoto starptautiskā aizdevuma programmu intervijā LTV raidījumam «de facto» izteikusies Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda.
«Tā ir valsts, kurā dzīvo drosmīgi cilvēki. Kad Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma programma tika sākta, mēs paredzējām, ka tā būs ļoti sarežģīta un smaga tieši iedzīvotājiem. Pateicoties tam, ka jūsu valsts vadība uzņēmās drosmi cilvēkiem izskaidrot patieso situāciju, un arī tam, ka sabiedrība bija gatava drosmīgi uzņemties grūtības, aizdevuma programmu izdevās sekmīgi pabeigt. Jūsu ekonomika atkal ir uz kājām, šeit ir stabilitāte un iespējas ekonomiskai izaugsmei. Samazinās bezdarba līmenis. Jūs esat ne vien skaista zeme, bet arī valsts, kurā dzīvo ļoti drosmīgi cilvēki,» saka Lagarda.
Lagarda apliecina, ka ir informēta arī par ārkārtīgi augstajām emigrācijas tendencēm Latvijā. Viņasprāt ekonomiskas atlabšana veicinās šo cilvēku atgriešanos: «Es zinu par šo emigrācijas fenomenu Latvijā. Bet ļoti bieži pēc šāda emigrācijas viļņa seko pretējs process. Ja ekonomika sāk atlabt un ir redzamas izaugsmes iespējas, cilvēki sāk atgriezties. Un viņi ārvalstīs ir apguvuši arī dažādas zināšanas. Mēs šādu procesu vairākās valstīs jau esam pieredzējuši. Tas var notikt arī Latvijā. Mēs redzam, ka dzīve jūsu valstī uzlabojas, mēs redzam, ka augstais bezdarba līmenis nemitīgi samazinās, un tas nozīmē, ka Latvijai ir cerīgi signāli.»
Augstā amatpersona uzskata, ka Latvijas iestāšanās eirozonā būs aizdevuma programmas finiša taisne. Viņa intervijā «de facto» atgādina, ka Latvijai ir daudzas ciešas saiknes, tirdzniecības attiecības ar pasaules daļu, kuras valūtai Latvijas valūta jau ir piesaistīta. Līdz ar to, pievienošanās būtu tikai loģiska, lai novērstu liekas valūtas svārstības, pretrunas, grūtības, kas var rasties, ja naudas sistēma nav pilnībā integrēta. Šie trūkumi savā ziņā jau ir jūtami šodien, norāda Lagarda. Kā trešo pozitīvo ieguvumu no pievienošanās eirozonai Lagarda min izdevīgākus finansēšanas nosacījumus ar zemākiem aizdevuma procentiem.
«Piemēram, ja salīdzina aizdevuma procentus, kurus maksā Igaunija, ar tiem, ko maksā Latvija, viņiem ieguvums ir acīm redzams. Eirozona pašlaik piedzīvo grūtības, cīnās ar tām, un laikposms, līdz Latvija pievienosies eirozonai, būs ļoti svarīgs, jo pievienošanās nenotiks rīt, bet pēc 2013. gada, kad daļa problēmu, ar ko saskaras eirozona, pavisam noteikti būs jāatrisina,» intervijā «de facto» saka Lagarda.
Runājot par eirozonas stabilitāti un Grieķijas vietu tajā, Lagarda uz jautājumu, vai šā gada beigās Grieķijā vēl lietos eiro, vai tā būs atgriezusies pie drahmām, atbild diplomātiski izvairīgi: «Esmu pārliecināta, ka eiro joprojām būs ļoti daudzu cilvēku kabatās, it īpaši eirozonas valstīs.»
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk